/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11017350t1h92d5.jpg)
Lēmumu braukt vai nebraukt uz 9.maija svinībām Maskavā Andris Bērziņš paziņoja otrdien, pēc vairāku nedēļu vilcināšanās. Politologi skaidro šīs vilcināšanās iemeslus un faktorus, kas ietekmēja Bērziņa lēmumu.
Kāpēc Bērziņš vilcinājās atbildēt, vai 9.maijā būs Maskavā? (161)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka iemesli, kādēļ Bērziņš tik ilgi vilcinājās ar lēmumu braukt vai nebraukt uz 9.maija svinībām, ir dažādi. Viens ir vienkārši nespēja pieņemt lēmumu kaut kādu faktoru ietekmē, kurus mēs nezinām, jo mums ir arī attiecības ar Krieviju. Skaidrs, ka ir vēlme šīs attiecības galīgi nesagandēt, taču tā drīzāk ir vienpusēja vēlme.
«Otra lieta ir domas un cerības, ka Ukrainā kaut kas varētu mainīties uz labo pusi, tad šīs attiecības Latvijai ļautu būt tādā kā avangardā ar Krieviju, atgriežoties Krievijas biznesā. Iespējams, ka Bērziņam bija šādas cerības, un viņš līdz Mariupoles apšaudei domāja, ka līdz 9.maijam kaut kas varētu mainīties, kas Latvijai dotu priekšrocības,» saka Rajevskis.
Runājot par Bērziņa pieminēto iemeslu, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, Rajevskis uzskata, ka tā drīzāk ir formāla atruna, jo runājot par karu, kas ir bīstams un tiešā veidā var skart arī mūs, negribētos ticēt, ka tā ir tāda politiskā tuvredzība, pieņemot šo lēmumu.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse uzskata, ka galvenais jautājums bija par to, kāda būs ES nostāja, kā arī, kā turpināsies un attīstīsies situācija Ukrainā. Ļoti būtisks faktors ir arī ES un Krievijas savstarpējām attiecībām. Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz eskalāciju, kas ir vērojama Ukrainā.
Prezidenta lēmumu var saprast, jo ar to seko paziņojums, ka Latvija neatsakās no tālākām sarunām ar Krieviju, un nevajag uzskatīt, ka tādā gadījumā, ja Bērziņš 9.maijā neapmeklē Maskavu, tad tas kaut kā ietekmēs tālākās attiecības.
«9.maijs Krievijā ir svinības. Taču Latvijā tās vēsturiskās situācijas dēļ tie no vienas puses ir svētki, jo tā tomēr ir fašisma sakāve, bet no otras puses tas ir jauns okupācijas vilnis, kas sākās Latvijas teritorijā. Šī pasākuma neapmeklēšana ir organiska un saprotama, bet attiecības ar kaimiņvalsti ir jāturpina. Nekādā gadījumā nedrīkst izolēties no Krievijas un paziņot, ka mēs nekad ar Krieviju nerunāsim. Jāsaprot to, ka Putins nenozīmē Krievija, un Krievija nenozīmē Putins,» saka Kreituse.