Rodas iespaids, ka pēdējā laikā Valsts prezidents Andris Bērziņš neizjūt gandarījumu par to darbu, ko viņš dara, aģentūrai BNS sacīja pirmais atjaunotās brīvvalsts prezidents Guntis Ulmanis.
Bērziņš neizjūt gandarījumu par savu darbu, saka Ulmanis (71)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda viedokli, ka Bērziņš, iespējams, neredz sava pēdējo četru gadu darba augļus, tāpēc «ar katru mēnesi kļūst arvien pasīvāks».
Vērtējot Bērziņa kā prezidenta darbu, Ulmanis pauda, ka tas ir bijis godīgs, lēnprātīgs un izsvērts, it īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas skar būtiskus jautājumus. «Bērziņam nebija politisku kļūdu. Viņa darbībā nav bijis nekā tāda, kas būtu vērsts pret valsti,» sacīja Ulmanis.
Vienlaikus eksprezidents atzina, ka Bērziņam problēmas radījuši ar komunikāciju saistīti jautājumi.
«Pēdējā gada laikā Bērziņš ir saņēmis nežēlīgu kritiku nevis par savu darbu, bet gan to, kā viņš runā, kā izsakās par dažādiem jautājumiem. Protams, šis jautājums ir svarīgs. Latvijas prezidentam parlaments nav devis īpaši lielu praktisko varu, taču viņam ir jāpauž savs viedoklis par dažādiem valstī notiekošajiem procesiem,» sacīja Ulmanis.
Viņš savulaik esot brīdinājis Bērziņu, ka viņam, esot Valsts prezidenta amatā, būs nepieciešamība katru dienu uzrunāt cilvēkus. «Es viņam teicu, ka katru dienu nāksies kādu uzrunāt - tautu pie Brīvības pieminekļa, zemniekus lauku sētā, ārstus, skolotājus un tamlīdzīgi. Tādam cilvēkam, kā Bērziņš, tas nenoliedzami ir daudz grūtāk, nekā, piemēram, akadēmiķim Jānim Stradiņam,» teica eksprezidents.
Tāpat Ulmanis pieļāva, ka Bērziņam strādājot valsts pirmās personas amatā, ir pietrūcis dzīvesbiedres atbalsts. «Prezidents nav viens - viņam līdzās ir kundze, un šis atbalsts ir ļoti svarīgs. Šķiet, ka pašreizējā prezidenta kundze par savu lomu izjūt vēl mazāku gandarījumu, nekā pats prezidents,» piebilda Ulmanis.
Ulmanis atturējās paust savu viedokli, vai Bērziņam atkārtoti vajadzētu izvirzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Bērziņš piektdien paziņos, vai kandidēs uz otru termiņu; viņš izvērtējis pēdējā gada notikumus, kā arī iespējamo atbalstu Saeimā.
Pašlaik viņa kandidatūrai publiski atbalstu ir paudusi tikai koalīcijā esošā ZZS.
Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā.
Likums paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt prezidenta vēlēšanām Saeimas sēde jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.