Rinkēvičs: ES spēj saglabāt vienotu un konsekventu politiku attiecībās ar Krieviju (74)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Marta Eiropadomes lēmums sasaistīt sankciju režīmu ar Minskas vienošanās izpildi liecina par Eiropas Savienības (ES) spēju saglabāt vienotu, konsekventu un adekvātu politiku attiecībās ar Krieviju, šodien tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministri Keitu Pentusu-Rosimannusu, runājot par drošības situāciju Ukrainā, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs pauda, ka tāpat ir apsveicami pieņemtie Eiropadomes lēmumi par makro finansiālo atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.

Abu amatpersonu tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālākie abu valstu divpusējo attiecību un ekonomiskās sadarbības jautājumi, kā arī spriests par Latvijas prezidentūras ES Padomē 100 dienās paveikto un gatavošanos Austrumu partnerības samitam Rīgā.

Sākot sarunu, Rinkēvičs apveica Igaunijas ārlietu ministri ar atkārtotu apstiprināšanu amatā un pauda pārliecību, ka abu valstu starpā valda izcilas politiskās attiecības, kas ir par pamatu līdzsvarotām ekonomiskajām attiecībām.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Igaunija ir viena no lielākajām un svarīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnerēm, ar kuru nākotnē Latvija vēlas turpināt ciešo ekonomisko sadarbību, tostarp - piesaistot Igaunijas investīcijas nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību.

Tāpat ārlietu ministri apsprieda drošības situāciju reģionā un Ukrainā, reģionālās sadarbības projektu attīstību, īpaši transporta infrastruktūras un enerģētikas jomās.

Rinkēvičs pauda nepieciešamību būtiski stiprināt darbu pie «Rail Baltica» projekta. Tā īstenošana sniegs labumu gan Baltijas valstu iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veicinās Baltijas valstu integrāciju ES transporta tīklā, kā arī palīdzēs diversificēt tranzīta plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā, norādīja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Rīgas samitā ir jāsūta skaidrs signāls par Austrumu partnerību kā ES stratēģisku prioritāti, kas turpina attīstīties. Latvija sagaida, ka Rīgas samitā būs augsta politiskā pārstāvība no ES un Austrumu partnerības dalībvalstīm.

Pentusa-Rosimannusa kļuva par Igaunijas ārlietu ministri 2014.gada 17.novembrī. Pēc 2015.gada 1.marta parlamenta vēlēšanām Pentusa-Rosimannusa saglabājusi ārlietu ministres amatu premjerministra Tāvja Reivasa jaunajā valdībā. Agrāk viņa ieņēmusi vides ministres amatu, kā arī bijusi Igaunijas Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja Igaunijas parlamentā.

Komentāri (74)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu