Ir sācies viens no nozīmīgākajiem Eiropas kino notikumiem - 68.Kannu kinofestivāls. Lai sekotu līdzi festivāla aktualitātēm, kā arī izraudzītos īpašas pērles kinoteātra «Splendid Palace» rudens sezonai, uz Kannām devusies arī kinokritiķe un kinoteātra kuratore Daira Āboliņa.
Kinoteātris «Splendid Palace» piedāvā iespēju ieskatīties festivāla programmā un sajust tā īpašo atmosfēru Dairas Āboliņas reportāžā no notikuma vietas.
«Kannu kinofestivālam ir sava glamūrā un lietišķā puse. Sarkanā paklāja promenāde Festivāla pils priekšā ar smokingotiem kungiem un dāmām augstpapēžu kurpēs faktiski rada Kannu festivāla aurai nepieciešamo uzrāvienu. Tam ir sava rituāla nozīme. Nu, maz pasaulē vietu, kur kino skatīties vakartērpos…
Festivāls Kannās notiek 68.reizi, tam ir savi vispasaules filmu atlases tīmekļi, aģenti un lobiji. Taču katrs, kurš kino pasaulē jūtas radījis «Kannu cienīgu» filmu, ir aicināts to sūtīt atlases komisijai kaut vai pa pastu. Profesionālisma kritēriji ir augsti, to der apzināties. Visas TIKAI pasaules pirmizrādes. Šogad Kannu kinofestivālam tika pieteiktas 1854 filmas, kuluāros runā, ka starp tām bijušas ar latviešu... Oficiālajās skatēs var tikt iekļautas ne vairāk kā 60 filmas... No tām galvenajā konkursā šogad - 19. TIKAI.
Kannas ir nozīmīgākais kinofestivāls Eiropā un, mākslas fakta jaunatklājēja nozīmē, arī pasaulē. Holivudas režisorus un zvaigznes uz Kannām braukt nav īpaši jāpierunā. Ne tikai režisors, kurš uzdrošinājies savu gara darbu piedāvāt Kannām, bet arī katra valsts gaida Kannu konkursa deadline ar mazu vai lielu iekšēju trīcekli. Būs vai nebūs svētki Kruzeta pludmalē. Šajā laikā Kannās iebrauc aptuveni 40 000 kino profesionāļu. Viņi izmanto Kannas kā globālu satikšanās iespēju. Kā nākotnes sarkanās kāpnes…
Šī gada atlase raisa diskusijas. Festivāls tika atklāta ar franču filmu franču valodā, ar Katrīnu Denēvu kā zīmola personu. Sociāla, kaut arī emocionāla drāma pirmajam vakaram, ir zīme, ka mēs gribam būt nopietni. Galvenajā konkursa programmā ir 5 franču, 3 itāļu, 2 amerikāņu filmas… nevienas britu, poļu, dāņu, krievu, latviešu. Kannu kinofestivāla programmu direktors Terijs Fremo (Thierry Frémaux) uzsver - visi grib runāt tikai katrs par sevi, bet kino ir jāvar būt globālākam. Kannu kinofestivālam ir jāspēj uztvert šī gada noteicošo kino visā krāsu kopumā. Cilvēciski, vēsturiski, sociāli stāsti, kas runā par procesiem, kas kā tauriņa spārnu vēziena efekts agri vai vēlu pieskarsies arī mūsu vaigam. Tēmas, par kurām runā filmas, ir smagas – agresijas sekas cilvēku dvēselēs, līdzatkarība, pusaudžu vientulība, bailes no novecošanas. Pat itāļu režisora Matteo Garrone (viņš pagātnē arī Kannu laureāts) pasaka «Tales of Tales» par trīs karaļvalstīm ar dīvainiem valdniekiem un viņu fobijām, neizklaidē un nesmīdina. Drīzāk biedē ar slēptiem instinktiem, kam varam atrast atsauces tagadnē un realitātē.
Jā, Vudijs Allens arī būs Kannās, bet viņš šogad - ārpus konkursa.
Bet kino ir ne tikai izklaides bizness. Kannās šis apgalvojums darbojas», no Kannām šodien raksta kinokritiķe.
