Beļģijas premjerministram Šarlam Mišelam pēc Valonijas reģiona parlamenta balsojuma par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu ir nepieciešams aktīvi iesaistīties, lai šo jautājumu atrisinātu pirms 27.oktobrī gaidāmās parakstīšanas, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Politiķis, kurš ir atbildīgs par līguma virzīšanu EP, sprieda, ka šāds Valonijas reģiona parlamenta balsojums ir iekšpolitiski motivēts. «Patiesībā tas arī ļoti labi parāda to, cik nestabilas ir valstis, kurās ir šāda veida sistēma, kur vienas nelielas valsts neliela daļa var nobloķēt septiņu gadu darbu, no kura atkarīgi miljoniem iedzīvotāju,» sacīja Pabriks.
«Tas vienkārši ir paradokss. Faktiski bumba tagad ir Beļģijas premjerministra rokās, jo tā ir iekšpolitiska cīņa. Tas nav par pašu līgumu, bet gan par Beļģijas iekšpolitisko situāciju. Mēs patiesībā sagaidām, ka premjerministrs spēs šo lietu atrisināt līdz 27.oktobrim,» atzina deputāts.
Vienlaikus Pabriks sprieda, ka tā ir mācība ne tikai vēlētājiem, bet arī Eiropas Komisijai (EK) un Padomei, jo sākotnēji lemšana par CETA būtu tikai EP rokās. «Taču tas tika nodots balsojumiem arī nacionālajiem parlamentiem, kas visu šo procesu vienkārši padara grūtāku,» viņš atzina.
Līdzīgu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V), norādot, ka tas, ka Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien nobalsoja par CETA bloķēšanu, lielā mērā ir saistīts ar iekšpolitiskajiem procesiem.
«Līdz ar to šobrīd šos iebildumus izvirzījis viens no šo reģionu parlamentiem. Paskatoties uz ekonomiku, tieši šajā reģionā ir ļoti zems ražošanas apjoms, kā arī pastāv iekšējas ekonomiskās problēmas,» viņa sacīja, piebilstot, ka kopumā šāds lēmums saistāms ar iekšpolitisko procesu, kas Beļģijai nekad nav bijis viegls, jo tās politiskā sistēma ir ļoti sarežģīta.
Kalniņa-Lukaševica arī norādīja, ka šobrīd visi strādā, lai nolīgums tiktu parakstīts ES un Kanādas samitā, kas norisināsies 27.oktobrī.
Jau vēstīts, ka Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien nobalsoja par ES un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma bloķēšanu.
«Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs,» uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.
Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.
Savukārt Latvijai ir cita pozīcija šajā jautājumā. Saeimas Eiropas lietu komisijas vairākums, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par CETA, no Latvijas puses devis zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt vienotu nolīguma nosacījumu interpretāciju.
