Iepļaukāt grūtnieci, ja viņa izraisījusi avāriju vai piekaut riteņbraucēju, kurš iekāpis sabiedriskajā transportā ar savu braucamrīku – šādas neadekvātas agresijas izpausmes mūsu valstī diemžēl nav reta parādība. Kas izraisa līdzcilvēkos šādu agresivitāti un kāpēc tā rodas? Skaidroja LNT raidījums «900 sekundes».
Savā mūžā cilvēki bieži sastopas ar dažādām agresijas izpausmēm ģimenē, sabiedriskās vietās, darba kolektīvos, uz ielas vai auto stūres, sākumā mēģinot to noslāpēt nerisinot un nedomājot par iemesliem, bet sakrājoties pietiekot ar nelielu pilienu, lai uzsprāgtu.
«Nāk cita situācija, kurā viņš vairāk nav gatavs saņemt sevi rokās. Tā var būt automātiskā, ierastā reakcija, ko izmanto. No vienas puses ir kaut kas tāds, ko mazāk var kontrolēt, no otras puses - tas ir sabiedrības spogulis,» komentē sociālais psihologs, LU profesors Ivars Austers.
Visbiežāk šādu uzvedību provocē dažādu problēmu kopums, kur liela nozīme ir ārējiem notikumiem un tam, kā cilvēks uztver konkrēto situāciju. Agresiju pētnieki definē kā savdabību cilvēka aizsargreakciju uz dažādu ārēju faktoru ietekmi. Agresivitātes cēloņi meklējami negatīvajā sociālajā vidē, kur subjekts apgūst antisociālās uzvedības normas.
LNT aptaujāties iedzīvotāji atzinuši, ka ir saskārušies ar agresiju. Tā novērota tieši autovadītāju starpā, kad tiek izteiktas agresīvas frāzes, rādīti nepieklājīgi žesti.
Tikmēr sociālantropologi uzskata, ka mūsu sabiedrībai trūkst konflikta risināšanas prasmes. Tāpēc arī rodas nekontrolēta vardarbība, kas norāda uz vispārējo vardarbības līmeni sabiedrībā.
«Esam vardarbīga sabiedrība. Tie ir dziļāki jautājumi. Ne tikai uz ielas, kas varbūt ir tādi virspusēji, bet kā mēs ikdienā veidojam attiecības ar saviem tuviniekiem, kā audzinām, bērnus,» apgalvo sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Kad nāk dusmu lēkme, speciālisti iesaka izskaitīt līdz desmit.
