Lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības izdevumi atbilstu mūsdienu situācijai un draudiem, tie ir jāpalielina, ES Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: Lai ES dalībvalstu aizsardzības izdevumi atbilstu mūsdienu situācijai un draudiem, tie ir jāpalielina (353)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes laikā ES ārlietu ministri izvērtēja sasniegto progresu ES Globālās stratēģijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ieviešanā un diskutēja par aktuālo ES un NATO sadarbībā.
Ministrs pauda atbalstu ES Globālās stratēģijas ieviešanai un Eiropas Aizsardzības fonda un industrijas atbalsta programmai, un runājot par ES un NATO sadarbību uzsvēra nepieciešamību dalīties ar izlūkinformāciju un sadarboties kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā starp ES dalībvalstīm, kā arī hibrīdo un kiberdraudu novēršanā.
«Eiropas Izcilības centram cīņai ar hibrīdo apdraudējumu Helsinkos un NATO ekselences centriem Rīgā un Viļņā ir cieši jāsadarbojas. Turklāt īstā spēju attīstība prasa papildu līdzekļus – tas ir smagi, taču ES dalībvalstīm ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, kas atbilst mūsdienu situācijai un draudiem,» uzsvēra Rinkēvičs.
Tāpat Ārlietu padomes laikā norisinājās ES un Austrumu partnerības valstu ārlietu ministru tikšanās, lai pārrunātu gatavošanās procesu Austrumu partnerības samitam, kas notiks 24. novembrī Briselē.
Lai sniegtu iespēju diskutēt par konkrētām iniciatīvām ES un Gruzijas ciešākai sadarbībai, Latvija un Slovākija kopīgi organizēja ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanos ar Gruzijas ārlietu ministru Mihailu Džanelidzi. Latvijas ārlietu ministrs apliecināja atbalstu Gruzijas teritoriālai integritātei un suverenitātei, un tās izvēlētajam eirointegrācijas ceļam, kā arī uzsvēra, ka Gruzijas mērķi sadarbībai ar ES ir ambiciozi, taču vienlaikus Gruzijai jāturpina iesāktās reformas ES–Gruzijas Asociācijas līguma ieviešanā, īpaši reformas mediju brīvības jomā.
«Austrumu partnerībai kā ES politikai ir jāspēj sniegt atbalstu tām partnervalstīm, kas vēlas ciešāku sadarbību ar ES. Tāpat jāpatur Eiropas durvis atvērtas, vienlaikus jāsaprot reālās iespējas, kā arī jāturpina veikt kvalitatīvus uzlabojumus, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi jau šobrīd,» sacīja Rinkēvičs.
Viņš aicināja Gruziju līdz Austrumu partnerības samitam šī gada novembrī izstrādāt konkrētas praktiskas idejas sadarbībai ar ES, piemēram, dalībai ES aģentūrās un citās programmās.
Kā norādīja ĀM, vienlaikus ES Ārlietu padomes laikā notika diskusija par migrācijas partnerību satvara ieviešanu un sadarbību ar nelegālās migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm. Ārlietu ministri pārrunāja arī aktuālo situāciju Līča reģionā saistībā ar vairāku valstu lēmumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Kataru.