Vai tiešām Jāņos vienmēr "līst kā pa Jāņiem"?

» Kāpēc pavasarī uz zemes drīkst sēdēt tikai pēc pirmā pērkona? Skaidro dabas pētnieks

Līgo un Jāņi ir svētki, kurus visbiežāk atzīmē ārpus telpām, tāpēc cilvēkus vienmēr interesējuši laika apstākļi šajās dienās. Kā ierasts, tad vismaz kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī lietus ir sagaidāms gandrīz katru gadu, bet nokrišņu varbūtība dažādos Latvijas reģionos ir no 21% līdz 48%. Kopumā vidēji Latvijā iespējamība Jāņu naktī sagaidīt nokrišņus ir 32%.

Foto: Kā Līgo Rīgā?

Aplūkojot datus par nokrišņiem kopš 1966. gada, varam secināt, ka Jāņu dienā līst nedaudz biežāk nekā Jāņu naktī, jo nokrišņu iespējamība 24. jūnija dienā ir no 24% līdz 54%, bet valstī vidēji - 40%.

Pēdējo piecu gadu laikā nokrišņu iespējamība Jāņu naktī vidēji Latvijā ir nedaudz augstāka nekā visā apskatītajā periodā - 52%.

Lietainākā Jāņu nakts bija 1997. gadā, kad vidēji nolija 11,7 mm nokrišņu, pēdējos piecos gados lietainākos Jāņus aizvadījām 2015. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 6,9 mm, bet Skrīveru novērojumu stacijā vien nolija 19,5 mm.

Pēdējo 52 gadu periodā 10 reizes Jāņu nakts Latvijā ir pavadīta bez nokrišņiem - pēdējoreiz 2016. gadā.

Bez nokrišņiem Līgo svētku un Jāņu svinēšanu ietekmē arī gaisa temperatūra. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā šajās dienās lielākoties ir no +14 līdz +16 grādiem, un kopš 1961. gada siltākā diennakts bija 2016. gada Jāņu diena, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra bija pat +22 grādi, savukārt vēsākā - 1977. gada 23. jūnijā, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra nepārsniedza +9,6 grādus.

Visaukstākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +3,1 grādi, Zosēnos pat tikai +0,7 grādi, kā arī daudzviet bija novērojama salna, savukārt vissiltākā Jāņu nakts bija 2013. gadā ar vidējo minimālo gaisa temperatūru +16,9 grādi, Rīgā nepazeminoties zem +20,5 grādiem. Kopumā 16 meteoroloģisko novērojumu stacijās tā bija siltākā Jāņu nakts pēdējo 57 gadu laikā.

Arī Jāņu diena var būt kontrastiem bagāta - maksimālā gaisa temperatūra var pārsniegt +30 grādus, kā arī var nebūt augstāka par +11 grādiem.

Viskarstākā Jāņu diena pēdējos 57 gados Latvijā bija 2016. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +28,3 grādi, bet maksimālās gaisa temperatūras rekords Līgo svētkos un Jāņu dienā ir +31,8 grādi, kas sasniegts 1964. gada 23. jūnijā Daugavpilī. Savukārt vēsākā Jāņu diena bija 1994. gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +12,7 grādi, bet Saldū tikai +10,6 grādi, vēl netīkamākus šos svētkus padarīja lielais nokrišņu daudzums, kā arī vēja brāzmas 17-23 metri sekundē.