Jaunā koronavīrusa izplatība skārusi aptuveni 70 pasaules valstis un tā ietekme jūtama visdažādākajās jomās - sākot atbildīgo dienestu ieviestiem piesardzības pasākumiem un beidzot ar jauna pieaugušo filmu žanra rašanos. Tomēr dažiem situācija raisa bailes, tiek iepirkti pārtikas un pirmās nepieciešamības preces, baidoties no ļaunākā. Kāpēc vieniem "Covid-19" izplatība raisa paniku, kamēr citi spēj saglabāt mieru, portālam "Apollo" pastāstīja klīniskā un veselības psiholoģe Indra Majore-Dūšele.
Īsais izskaidrojums tam ir tāds, ka cilvēku smadzenes ir veidotas tā, lai pasargātu mūs no briesmām, stāsta Majore-Dūšele.
"Signāli un situācijas, ko mēs uztveram kā apdraudošus drošībai un dzīvībai - pret tiem mēs esam daudz jūtīgāki nekā pret tiem, ka viss nemaz nav tik traki," paskaidro psiholoģe, piebilstot, ka būtībā tas ir sarežģītāk.
Smadzeņu garoza, kam ir nozīme informācijas analīzē, saņem ziņas, ko sniedz atbildīgie dienesti, piemēram, Veselības ministrija. Tomēr šo pašu informāciju uztver arī zemgarozas struktūras, kas nosaka mūsu emocionālās reakcijas un reaģē daudz ātrāk, nekā garoza, stāsta psiholoģe.
Iemesls, kādēļ daži ļoti satraucas par kādu situāciju, kamēr citi ne, ir tāds, ka mums ir atšķirīgi nervu sistēmas tipi un, protams, spēja atbilstoši apstrādāt informāciju, ko ietekmē gan mūsu zināšanas, gan pieredze.
"Ir cilvēki, kas spēj prasmīgāk apstrādāt informāciju, atrast tādu, kas palīdz labāk izvērtēt situāciju," paskaidro Majore-Dūšele.
"Un ir cilvēku kategorija, kas, iespējams, nav tik prasmīgi kritiski izvērtēt informācijas avotus un to patiesumu, un vienkārši reaģē uz draudu sajūtu."
Tieši šī draudu sajūta ir tā, kas liek iracionāli rīkoties - šī situācija rada bailes par izdzīvošanu.
Psiholoģe arī paskaidro, kādēļ mēs ne vienmēr uz ārkārtējiem notikumiem reaģējam šādi.
"Piemēram, kad dega Austrālijas meži, cilvēki pārrunāja šo informāciju, dalījās sociālajos tīklos, bija spilgtas emocijas, bet tas notika ļoti tālu no mums, tāpēc neviens neskrēja pārtiku pirkt," salīdzina Majore-Dūšele.
"Bet līdzko parādās tā izjūta, ka tepat tas ir, un mums jau ir pirmais saslimšanas gadījums - tas nekas, ka tas ir vīruss, un saskarsme ar dažādiem vīrusiem notiek visu laiku -, draudu sajūta pārņem."
Lai novērstu panikas rašanos, palīdzēt var gan līdzcilvēki, gan mediji.
"Tikai tad, kad ir atslābums emocionālajā pasaulē, var sākt racionālāk domāt," paskaidro psiholoģe, piebilstot, ka tādas ir mūsu fizioloģiskās īpatnības. "Kad emocijas ir pārāk "karstas", mēs nevaram padomāt racionāli."
Līdz ar to vispirms nepieciešams nomierināties, lai varētu sākt domāt, par ko ir un par ko nav jāuztraucas. Arī mediji var palīdzēt cilvēkus nomierināt, cenšoties pēc iespējas korektāk atspoguļot informāciju, piemēram, atspoguļojot ne tikai "Covid-19" upuru skaitu, bet arī to, kāds ir mirušo īpatsvars pret saslimušajiem, vai informējot, ka jaunā koronavīrusa riska grupas būtiski neatšķiras no citiem vīrusiem.
"Covid-19" biežākie simptomi ir drudzis, nogurums un sauss klepus. Dažiem pacientiem var būt muskuļu un locītavu sāpes, aizlikts deguns un iesnas, sūrstoša rīkle un caureja. Simptomi lielākoties ir viegli un attīstās pakāpeniski.
Pasaules veselības organizācija (PVO) ceturtdien, 5. martā, ziņoja, ka pasaulē ar "Covid-19" inficējušies 95 265 cilvēki, bet miruši 3281. Ķīnā ziņots par 143 jauniem saslimušiem, bet 33 citās valstīs - par 2055 jauniem gadījumiem, no kuriem aptuveni 80% no tiem reģistrēti trīs valstīs.
115 valstīs nav ziņots par inficēšanos ar jauno koronavīrusu, savukārt 21 valstī reģistrēts pa vienam gadījumam, informēja PVO.
Aptuveni 80% procenti saslimušo vīrusu pārslimo viegli. 3. martā PVO ziņoja, ka miruši aptuveni 3,4% pacientu, kam konstatēts "Covid-19", tomēr šis skaitlis, ļoti iespējams, vēl mainīsies. "Covid-19" mirstības koeficients ir vairākas reizes augstāks par sezonālo gripu, no kuras ik gadu nomirst mazāk nekā 1% slimnieku, bet tas ir zemāks nekā citiem koronavīrusiem - SARS un MERS.
Riska grupā ir gados vecāki pacienti un tie, kam ir veselības problēmas, piemēram, augsts asinsspiediens, sirds slimības vai diabēts. Pacientiem ar drudzi, klepu un grūtībām elpot ieteicams vērsties pie ārsta.
Latvijā pirmais un pagaidām vienīgais saslimšanas gadījums ar "Covid-19" konstatēts pirmdien, un kopš otrdienas paciente ārstējas mājās.
Igaunijā līdz šim reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi, četri no slimniekiem Tallinā atgriezušies caur Rīgu, savukārt Lietuvā - viens gadījums.
Latvijā no 28. februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.
Ārlietu ministrija arī aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.
Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi - paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, - ir jāzvana uz 113.
Pie personām ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.
Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.
Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.
Zvanot uz telefona numuru 67 387 661 darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17, SPKC speciālisti sniegs iedzīvotājiem atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar "Covid-19", tostarp par rekomendācijām konkrētās situācijā, un norādīs, kur var meklēt vairāk informācijas par interesējošo tēmu.
