Vakcinētāji ziņo par grūtībām apzināt vakcinējamās personas (3)

"Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds vakcinācijas sarakstu veidošanu nodēvējis par "pudeles šauro kaklu". Vakcinējamo sarakstus sagatavo Vakcinācijas birojs, taču vakcinētāju pienākums ir ar katru iedzīvotāju sazināties par laiku. "Te sākas trakums. Mēs uzzinām, ka viena daļa negrib vakcinēties vai nevar tad, kad piedāvājam. Citi negrib ar "AstraZeneca"," situāciju raksturojis Rēvalds.

Vakcīnas saņēmēju rindu veidošanu par vājāko posmu procesā pašlaik uzskata arī uzņēmumu "Veselības centru apvienība" un "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. Viņa atzīmējusi, ka viens zvans ar vakcīnai pieteiktu iedzīvotāju ilgst 2-5 minūtes, turklāt zvanu centra personālam bieži esot jānodarbojas ar pārliecināšanu par vakcīnas "AstraZeneca" nekaitīgumu.

"Par veiksmīgu rezultātu tiek uzskatīts, ja no 100 zvaniem izdodas pierakstīt 50 cilvēkus, jo daļa ir pārdomājusi, daļa jau ir vakcinēti un daļa gaida sev tīkamo vakcīnu," skaidrojusi Lapiņa, kura pieļauj, ka vakcinējamo rinda, kas vēl pašlaik ir, ar lielām vakcinācijas jaudām drīz vien varētu noplakt.

Ar līdzīgām problēmām saskāries šonedēļ testētais vakcinācijas centrs Ventspilī. Kā pastāstījis Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis, vairāk nekā simts Covid-19 vakcīnas palikušas ledusskapī, jo vakcinēt izdevies ap 300 iedzīvotājus no cerētajiem 400, kas iepriekš bija pieteikušies "manavakcina.lv" un pa bezmaksas tālruni.

Pēc Lāča ziņām, nepilns simts atteicies potēties, kad slimnīcas reģistratūra piezvanīja, lai vienotos par laiku. Daļa neesot gribējuši "AstraZeneca" vakcīnas, daļa bijusi jau vakcinēta, bet daļa - saslimuši.

Daugavpilī, kur tiks veidoti divi lielie vakcinācijas centri, pašvaldība esot ļoti noraizējusies par iedzīvotāju atsaucību. "Tā nu ir iznācis, ka sabiedrība Latgalē un Daugavpilī nav aktīva uz pieteikšanos. Saudzīgi sakot," teikusi domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska, skaidrojot, ka būtiska daļa iedzīvotāju neuzticas "AstraZeneca" vakcīnai un daļa gribētu potēties ar Krievijas "Sputnik V".

Portāls "jauns.lv" vēsta, ka arī ģimenes ārstiem bieži nākas saskarties ar situācijām, kad cilvēki, kuri bija pierakstījušies Covid-19 vakcinācijas rindā, atsakās no potes un ārstiem jāmeklē jaunus vakcinēties gribētājus, dažkārt pat ārpus savas prakses.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, kura strādā Balvos, atzinusi, ka pēc "AstraZeneca" vakcīnas izmantošanas īslaicīgās apturēšanas gan mediķi, gan pacienti tomēr ir nobažījušies un satraukti.

"Daļa pacientu uzreiz saka, ka viņi vairāk nevakcinēšoties. Diemžēl. Valstij, valdībai būs diezgan daudz jāstrādā, lai uzticību atjaunotu. Domāju, ka patlaban gandrīz vienīgā iespēja būtu par katru cenu dabūt "Pfizer" un "Moderna" vakcīnas. Kamēr tiks atjaunota uzticība šī vārda labākajā nozīmē "AstraZeneca" vakcīnām, noteikti paies laiks, jo cilvēki jau tagad saka: "Tikai ne ar to!" Attiecībā uz šo vakcīnu pārliecināšanas darbs būs ļoti grūts un smags," teikusi Kozlovska.

Mediķe pieļāvusi, ka ar laiku var rasties situācija, kad "AstraZeneca" vakcīnas ir pieejamas, bet neviens cilvēks negrib ar tām potēties. "Pirms tam [vakcinācijas lēnā tempa] galvenais iemesls bija tas, ka nebija piegādātas vakcīnas laikā un pietiekošā daudzumā, bet tagad iemesls ir cits. Tagad galvenais iemesls ir nedrošība," uzskata Kozlovska, "ja būtu "Pfizer" un "Moderna" vakcīnas, mūsu vakcinācija labi aizietu. Politiskie lēmumi, kas netika izdarīti gada nogalē, diemžēl tagad atsaucas uz mūsu iedzīvotāju veselību un drošību."

Arī Saldus novada Druvas doktorāta ārsta palīdze Baiba Šmite atzinusi, ka ar vakcinācijas organizēšanu iet grūti, jo cilvēki "ir saskatījušies televizoru un ir šokā". Šmite atzinusi, ka daļa cilvēku ir ļoti noraidoši pret "AstraZeneca" vakcīnām. "Cilvēki ir ļoti, ļoti sabijušies. Līdzko izdzird "AstraZeneca" vārdu, viņi ir šokā un panikā," teikusi ārsta palīdze, uzsverot, ka negācijas radot arī pretrunīgā informācija par vakcīnu plašsaziņas līdzekļos.

Doktorāta darbiniece uzsvērusi, ka kopumā cilvēki vēlas vakcinēties pret Covid-19, bet "ne ar "AstraZeneca" vakcīnām, jo ir lielas bailes".

Arī Liepājas puses ģimenes ārste Linda Šīrone sociālajā tīklā "Twitter" rakstīja: "Manas prakses pacienti aktīvi lec nost no pieraksta. Jau rīt paliek vairākas devas neizmantotas. Ko darīt?" Uz viņas ierakstu atsaukušies cilvēki, kuri bija gatavi doties vakcinēties arī no attālākām pilsētām.

Žurnāls "Ir" vēsta, ka ar lielām cerībām gan vakcinētāji, gan procesa organizētāji gaida jauno automatizēto vakcinēšanas procesa IT risinājumu "ViVaT". Kamēr jaunās sistēmas nav, Vakcinācijas birojs manuāli apstrādā vakcinējamo sarakstus, kopējot tos "Excel" dokumentos. Tas prasa laiku un var radīt pārpratumus - kamēr saraksti tiek apstrādāti, daļa, iespējams, jau savakcinēti, piemēram, pie ģimenes ārstiem, kuru veidotie saraksti ir decentralizēti.

Lai atvieglotu ārstu darbu, sistēma būs integrējama ar tām programmām, kuras ārsti izmanto ikdienā. Būtiskākais sistēmas uzdevums būs iedzīvotājus rindot pēc viņu vakcinēšanās prioritātēm, salīdzinot datubāzes.