Būvnieku kartelis ⟩ Mežaparka Lielās estrādes būvniecībā pārmaksāts ļoti daudzās pozīcijās, norāda Rīgas domes deputāts

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Mežaparka Lielās estrādes būvniecībā pašvaldība pārmaksājusi par būvnieku algām, starpsienām, grīdu, brāļu Kokaru zāles, akustiskajiem griestiem un citām pozīcijām, skaidro Rīgas domes deputāts Valters Bergs (JKP).

Viņš uzsvēra, ka laikā, kad būvniecībā strādnieku vidējā alga bijusi nedaudz pāri 1100 eiro, Mežaparka estrādes būvniecības tāmē tā norādīta teju 2500 eiro mēnesī.

Kā norādīts deputāta rīcībā esošajā ekspertīzē, kuru viņš publiskojis savā vietnē "Facebook", piemēram, par estrādes starpsienām pašvaldība samaksājusi 108,96 eiro par kvadrātmetru, lai gan tām vajadzēja maksāt ne dārgāk kā 55 eiro par kvadrātmetru.

Grīdas izlīdzinošais betons pašvaldībai izmaksājis 197,5 eiro par kubikmetru, lai gan tam nevajadzētu pārsniegt 90 eiro par kubikmetru, rēķinot 2021. gada tirgus cenās un ievērojot būvizstrādājumu cenu kāpumu.

Līdzīga situācijas esot arī ar brāļu Kokaru zāles iekārtajiem akustiskajiem griestiem "Gustafs". Eksperts secinājis, ka būvizstrādājumu izmaksas 503,93 eiro par kvadrātmetru ir nepamatoti augstas un tām vajadzēja maksāt ne vairāk kā 160 eiro par kvadrātmetru.

Ekspertīzē secināts, ka Mežaparka Lielās estrādes darbu atsevišķas izmaksas ir nepamatoti augstas.

Deputāts arī uzskata, ka ir pamatoti pašvaldībai pieprasīt no būvniekiem atlīdzināt 10% no projekta izmaksām.

Mežaparka Lielās estrādes gadījumā tie varētu būt aptuveni 6 miljoni eiro, bet par visiem ar Būvnieku karteļa lietu saistītajiem pašvaldības būvniecības objektiem kopumā Rīgas dome varētu būvniekiem pieprasīt atlīdzināt 11,6 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Rīgas dome meklē juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās bijusi par 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem. Starp tiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes - VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija u.c.

Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.