ES sankcijas radījušas pretēju efektu: turīgie krievu tūristi joprojām atpūšas Eiropā (2)

Apollo.lv
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: EPA/Scanpix

Lai gan Igaunija un kaimiņvalstis ir slēgušas savas robežas Krievijas tūristiem, ne visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to ir izdarījušas. Daudzi krievi joprojām lido caur Turciju un Gruziju, lai atpūstos populāros Eiropas galamērķos, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Igaunija neļauj Krievijas tūristiem šķērsot robežu, un to nepieļauj arī mūsu kaimiņi, sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemets.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Igaunijā ieradās gandrīz 200 000 Krievijas pilsoņu un vairāk nekā 205 000 no tās izbrauca. Lielākajai daļai no viņiem bija uzturēšanās atļaujas Igaunijā. Turklāt tuviem radiniekiem ir atļauts ierasties.

"Ja kādam patiešām ir tiesības apciemot radinieku un viņš dodas uz pludmali, tad jā, tā drīkst notikt," atzina Lēnemets.

Krievu tūristu skaits ES ir ievērojami samazinājies. Piemēram, Parīzē ierodas par 95 % mazāk krievu, ziņo Francijas telekanāls France24. Taču šim samazinājumam ir arī negatīvā puse: krievu vidusslānis varbūt atsakās ceļot uz Parīzi, bet Krievijas bagātnieki turpina uz turieni ceļot. 

Kāds Parīzes tūristu gids franču laikrakstam "Le Monde" atzina, ka šovasar nebūs krievu pensionāru, kuri agrāk ar tūroperatoru starpniecību apmeklēja Parīzi. Taču ir daži krievi, kas apmeklē Francijas galvaspilsētu, par 800 eiro nomājot laivas, lai stundu vizinātos pa Sēnu, vai maksā 5000 eiro par vakariņām ārpus naktsmītnes.

Rezultāts ir tieši pretējs tam, kas līdz šim bija viens no ES sankciju pret Krieviju mērķiem. Proti, sodīt un ierobežot turīgākos krievus, kuriem Krievijā ir lielāka ietekme.

Rīkikogu Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihelsons raidsabiedrībai ERR paskaidroja, kāpēc ES nav izdevies noteikt Krievijas tūrisma aizliegumu.

"Mūsu Eiropas partneru vidū ir valdījis uzskats, ka ne visi krievi vai visi Krievijas pilsoņi ir vainīgi šajā karā un ka tos nevajadzētu kolektīvi sodīt."

Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, tāpēc šis arguments nav pamatots, uzsvēra Mihelsons.

"Būtu lietderīgi izpētīt, pa kādiem ceļiem Krievijas pilsoņi joprojām sasniedz ES. Ja, piemēram, Gruzija sagaida, ka šī gada beigās kļūs par kandidātvalsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā, tad, manuprāt,

būtu pilnīgi pareizi, ja viņi ieklausītos un saprastu, ka šāda veida rīcība, kas ļautu Krievijas pilsoņiem vienkārši nokļūt Eiropas Savienībā, tostarp apejot sankcijas, nav piemērota valstij, kas kādu dienu vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti."

Tā kā no Krievijas uz ES nav iespējams nokļūt ar lidmašīnu, daudzi krievi to dara caur Turciju vai Gruziju. Raidsabiedrība ERR ziņo, ka vēl pagājušajā nedēļā viens no Krievijas aviokompānijas "Asimut" īpašniekiem apsolīja lidojumus uz Parīzi un Romu caur Tbilisi.

Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane sacīja: lai gan plašākai tūrisma aizlieguma ieviešanai acīmredzami panākumi nav bijuši īpaši lieli, diskusijas aiz slēgtām durvīm notiek gandrīz katru dienu.

"Mēs spiežam šo pedāli visos virzienos. Mēs par to runājam arī ar Gruziju. Ja paskatās uz Gruzijas prezidenti, viņa ļoti labi saprot šo problēmu," sacīja Siplane.

Tomēr maz ticams, ka Eiropas Savienība ieviesīs stingrākus aizliegumus pirms vasaras tūrisma sezonas beigām, ziņo ERR.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu