Rezultāts ir tieši pretējs tam, kas līdz šim bija viens no ES sankciju pret Krieviju mērķiem. Proti, sodīt un ierobežot turīgākos krievus, kuriem Krievijā ir lielāka ietekme.
Rīkikogu Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihelsons raidsabiedrībai ERR paskaidroja, kāpēc ES nav izdevies noteikt Krievijas tūrisma aizliegumu.
"Mūsu Eiropas partneru vidū ir valdījis uzskats, ka ne visi krievi vai visi Krievijas pilsoņi ir vainīgi šajā karā un ka tos nevajadzētu kolektīvi sodīt."
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, tāpēc šis arguments nav pamatots, uzsvēra Mihelsons.
"Būtu lietderīgi izpētīt, pa kādiem ceļiem Krievijas pilsoņi joprojām sasniedz ES. Ja, piemēram, Gruzija sagaida, ka šī gada beigās kļūs par kandidātvalsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā, tad, manuprāt,
būtu pilnīgi pareizi, ja viņi ieklausītos un saprastu, ka šāda veida rīcība, kas ļautu Krievijas pilsoņiem vienkārši nokļūt Eiropas Savienībā, tostarp apejot sankcijas, nav piemērota valstij, kas kādu dienu vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti."
Tā kā no Krievijas uz ES nav iespējams nokļūt ar lidmašīnu, daudzi krievi to dara caur Turciju vai Gruziju. Raidsabiedrība ERR ziņo, ka vēl pagājušajā nedēļā viens no Krievijas aviokompānijas "Asimut" īpašniekiem apsolīja lidojumus uz Parīzi un Romu caur Tbilisi.
Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane sacīja: lai gan plašākai tūrisma aizlieguma ieviešanai acīmredzami panākumi nav bijuši īpaši lieli, diskusijas aiz slēgtām durvīm notiek gandrīz katru dienu.
"Mēs spiežam šo pedāli visos virzienos. Mēs par to runājam arī ar Gruziju. Ja paskatās uz Gruzijas prezidenti, viņa ļoti labi saprot šo problēmu," sacīja Siplane.
Tomēr maz ticams, ka Eiropas Savienība ieviesīs stingrākus aizliegumus pirms vasaras tūrisma sezonas beigām, ziņo ERR.