«Lattelecom» trīs gadu laikā cer iegūt trešdaļu TV skatītāju

«Televīzijas tirgū plānojam būtisku tirgus daļas pieaugumu. Pašlaik esam sākumstadijā, bet, izmantojot šīs divas tehnoloģijas — internetu (interaktīvo) un ēteru (ciparu virszemes televīziju), pēc trim gadiem aizņemsim trešdaļu tirgus,» sacīja Kokins.

Lai gan Kokins minēja abas tehnoloģijas (ciparu virszemes apraidi un interaktīvo televīziju), viņš lika saprast: caur internetu piedāvāto pakalpojumu cer pārvilināt skatītājus no parastās un digitālās kabeļtelevīzijas.

««Lattelecom» var piedāvāt unikālu saturu katrai mājsaimniecībai. Ilgtermiņā uzņēmumam ir ievērojamas konkurences priekšrocības. Šī tehnoloģija arī pasaulē ir pieejama tikai atsevišķās vietās un reģionos,» sacīja uzņēmējs.

No Kokina teiktā var saprast, ka nākotnē «Lattelecom» interaktīvā televīzija piedāvās programmu pakešu klāstu, no kuras katrs klients varēs izvēlēties tās, kas tam interesē, nevis ņemt desmit vai pat simts programmas, no kurām tikai dažas interesē.

Patlaban «Lattelecom» savā interneta vietnē sagrupē pamata un paplašinātā piedāvājuma programmas tematiskās grupās, taču, pērkot vienu vai abas, nevar atteikties un nemaksāt par tematiku, kas neinteresē.

Konkurents «IZZI» piedāvā pamatprogrammas un nelielus tematiskus blokus — «animācija», «mūzika», «sports» utt., kas piedāvā plašākas individuālas pielāgošanas iespējas. Solot «unikālu saturu», Kokins devis mājienu, ka «Lattelecom» nākotnē centīsies padarīt savu interaktīvo televīziju vairāk individuāli pielāgojamu.

No Kokina teiktā nav skaidrs, kādā apjomā «Lattelecom» cer pārdalīt kabeļtelevīzijas tirgu, lai sasniegtu iecerēto trešo daļu visa veida televīzijas skatītāju. Saņemot tiesības ieviest un paketēt saturu ciparu virszemes apraidei, «Lattelecom» televīzijas pakalpojumus sniegs līdz pat 220 000 mājsaimniecību, kurām nav citu iespēju, izņemot satelīttelevīziju, skatīties televīziju. Šīs mājsaimniecības veido 27% no Latvijas televīzijas skatītājiem, liecina Nacionālās radio un televīzijas padomes dati.

Ja gandrīz visas šīs mājsaimniecības bez citām skatīšanās iespējām nākamos trīs gados izmantos «Lattelecom» ciparu virszemes apraidi, uzņēmumam daudz netrūks no 33% tirgus daļas.

Savukārt interneta forumos sastopami komentāri no skatītājiem, kuri apsver iespēju pamest savus kabeļoperatorus un sākt skatīties ciparu virszemes pārraides, jo «Lattelecom» piedāvājums šķiet lētāks nekā dažu kabeļoperatoru piedāvājumi.

Sarunā ar portālu «Nozare» Kokins uzsvēra, ka padomes un padomes priekšsēdētāja loma «Lattelecom» ir darboties ar stratēģiskiem jautājumiem, cieši sekojot valdes un vadības darbam, bet nepiedaloties lēmumos par «Lattelecom» darbību diendienā.

Kā ziņots, 25. novembrī notikušajā «Lattelecom» akcionāru sapulcē par padomes priekšsēdētāju iecelts Kokins.

Savā blogā Kokins norāda, ka ir pilns iedvesmas, pieņemot «Lattelecom» padomes priekšsēdētāja posteni.

«Ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) uzaicinājums bija negaidīts un pagodinošs. Pagodinošs tieši «Lattelecom» cienījamās stājas un tirgus pozīcijas dēļ. «Lattelecom» sadarbībā ar ārvalstu investoriem ir pārveidojies no atpalikuša pēcpadomju uzņēmuma par akcionāriem ienesīgu un klientu mīlētu augsto tehnoloģiju tirgus līderi, ko nav aizēnojuši privatizācijas skandāli, citos uzņēmumos tik raksturīgā valsts izzagšana vai monopola ļauna izmantošana. Tas lielā mērā ir iepriekšējo uzņēmuma vadītāju nopelns un skandināvu partneru stingro biznesa ētikas uzstādījumu sekas,» uzsver jaunais padomes priekšsēdētājs.

Viņš esot sekojis arī diskusijai par uzņēmumu padomju nepieciešamību valstij piederošos uzņēmumos un iepriekšējā «Lattelecom» padomes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša (TP) demisijas motivācijai.

«Šeit mana pārliecība saskan ar akcionāru vīziju: tik lielam un dinamiskam, divu akcionāru īpašumā esošam uzņēmumam ir nepieciešama pasaulē akceptēta divlīmeņu pārvaldes shēma. Tiesa, nepārstāvot nevienu no valdošās koalīcijas partijām un nākot no biznesa vadības sfēras, es piekrītu viedoklim, ka padomei jābūt profesionālai un darbīgai. Ciktāl tādu var izveidot no koalīcijas partiju virzītiem padomes locekļiem — to rādīs laiks! Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir labs,» stāsta Kokins.

Viņš slavē iepriekšējos uzņēmuma vadības pārstāvjus — bijušo padomes vadītāju Gundaru Strautmani, bijušo valdes priekšsēdētāju Nilu Melngaili.

Kokins norāda, ka pārņem laba uzņēmuma padomes vadību. Ir ievērojams izaicinājums situāciju nepasliktināt, jo akcionāru nesaskaņas «Lattelecom» var izrādīties postošākas nekā dižķibele.

«Tas būs viens no maniem galvenajiem uzdevumiem: veidot dialogu starp Latvijas valdību un «TeliaSonera». Būs liela atbildība, kopā ar akcionāriem lemjot par Latvijai piederošajām 51% «Lattelecom» daļām,» akcentē jaunais «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs.

Tomēr mērķis nevar būt «nepasliktināt situāciju» — pat krīzes apstākļos. «Lattelecom» jābūt virzītam uz attīstību, sevišķi tagad, kad notiek radikālas tehnoloģiskas izmaiņas.

Uzņēmums «Lattelecom» veiksmīgi sevi pieteicis IP televīzijas un virszemes ciparu televīzijas jomā. Kopā ar interneta pakalpojumiem šīs ir divas galvenās «Lattelecom» tehnoloģijas, bet aizsnausties nedrīkst. Balss telefonija strauji noriet, pie durvīm klauvē «Long Term Evolution», kas mobilo telefoniju aizvien vairāk aizvietos ar visaptverošu interneta klātbūtni, arvien vairāk tiek lietots «Cloud Computing», Rīgas guļamrajonos mudž no konkurentu kabeļu vilcējiem,» situāciju raksturo Kokins.

Viņš uzskata, ka «Lattelecom» atrodas Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu galvgalī un tieši «Lattelecom» darbība noteiks Latvijas konkurētspēju informāciju tehnoloģijās nākotnē.

Kā ziņots, ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) šovasar pameta «Lattelecom» padomes priekšsēdētāja amatu.

Kopumā «Lattelecom» ir 11 padomes locekļi — seši no viņiem pārstāv valsts kapitāldaļas, savukārt pieci pārstāv ziemeļvalstu koncernam «TeliaSonera» piederošās daļas.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, no 2008. gada septembra līdz 2009. gada martam Kokins bija politiskās organizācijas «Sabiedrība citai politikai» valdes priekšsēdētājs, bet tagad ir organizācijas biedrs.

Kokins ilgu laiku strādājis dažādās «Parex bankas» struktūrās, bet šā gada maijā viņš tika atbrīvots no SIA «Pilsētmāju institūts «Urban Art»» valdes locekļa amata.