/nginx/o/2018/07/20/10946288t1h902a.jpg)
Sakarā ar to, ka aptuveni trešajā «bez kviešu miltu un bez saldumu» diētas dienā biju sapratis, ko darīt ar brokastīm un kur pusdienot, galvenā problēma slēpās nevis ēdienkartē, bet gan jautājumā «kā pie šīs ēdienkartes noturēties?».
Draugi un liekais svars (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā viens no smagākajiem pārbaudījumiem ir vakarēšana draugu pulkā. Stāsts ir ļoti īss un diezgan nežēlīgs. Iedomājieties, ka vakarēšana notiek tipiskā pilsētas kafetērijā. Vienīgais, ko varēju izmantot no šīs visnotaļ simpātiskās iestādes piedāvātā, bija zaļās vai ingvera tējas dzeršana un tualetes apmeklēšana. Tas arī viss. Savādāk bija ar draugiem. Viņi nekādu diētu neievēroja un attiecīgi pasūtīja «pēc pilnas programmas». Nepagāja ilgs laiks, un uz mūsu galdiņa bija gan svaigi cepta strūdele ar vaniļas mērci, gan šokolādes kūka ar saldējumu, gan lielas, baltas kafijas un, protams, mana ingvera tēja.
Tajā reizē es izturēju, lai arī sajūta bija tāda, ka nepārtrauktā kairinājuma dēļ veselība vairāk pasliktinās man, nevis draugiem, lai arī vajadzētu būt otrādi. Ceru, ka konkrēto produktu neēšana kompensēja manam ķermenim to emocionālo slodzi, ko sagādāja nomācošais kārdinājums, kuru nācās paciest visa vakara laikā. Vērojot mūsu kompāniju no malas, varēja teikt, ka pie viena galdiņa kopā ar pāris jautriem, relaksētiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem sēdēja kāds iesprindzis, nomākts un nervozs cilvēks – es.
Ko darīt? Kā cīnīties ar līdzīgām situācijām?
Viens variants ir atteikties no tikšanās ar draugiem. To varētu izturēt 10 dienas, bet ne jau visu atlikušo dzīvi. Varētu mainīt draugus vai draugu paradumus, bet arī tas laikam nav nopietns risinājums. Atliek vien cīnīties pašam ar sevi un saviem desertu dēmoniem - rūdīties kā tēraudam.