Divas dienas Pripjatā un kāpiens radarā "Duga". Latvijas puišu piedzīvojumi Černobiļā

Černobiļa

FOTO: Reuters/ScanPix

Černobiļas atsvešinātības zona ir unikāla vieta, kur laiks apstājies kopš 1986. gada 26. aprīļa - avārijas dienas. Puiši no Latvijas dalījušies ar video, kurā devušies ekskursijā uz Černobiļu, ko organizē neatkarīgu PSRS vēsturiskā mantojuma pētnieku apvienība. Ekskursija ir īpaša ar to, ka dalībnieki var izstaigāt pat aizliegtas vietas un iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem.

» Seriāli, šņabis un influenceri. Černobiļas kults

Černobiļas ekskursija ilga divas dienas, tajā ietilpa Pripjatas pilsētas un radara "Duga" apskati. Busiņam ar ekskursantiem pirms tikšanas Černobiļā ilgu laiku nācās pavadīt uz Polijas-Ukrainas robežas - sešas stundas garā rindā, piedzīvojot citu šoferu agresiju.

Ekskursanti tika nodrošināti ar īpašiem aparātiem, kas nosaka radiācijas līmeni - ja radiācija ir lielāka par pieļaujamo normu, aparāts sāk "kliegt".

Jau ekskursijas sākumā puiši saskārās ar paaugstinātu radiācijas līmeni vietām. Koku paugurā, zemē esot neliels grafīta gabaliņš nokritis traģēdijas laikā, kuru neviens nespējot atrast, pieļauj ekskursijas vadītājs. "Iespējams, tas sen jau kā ir zem zemes, taču digitālais radiometrs par to vēl joprojām skaļi ziņo apkārtējiem."

Tāpat dažās vietās ekskursanti novēro augstu radiācijas līmeni, pieliekot aparātu pie atrastiem objektiem un koku saknēm.

"Mēs ejam uz 5./6. energobloka dzesēšanas iekārtu, kas nav uzcelta līdz galam, jo kad notika sprādziens 1986. gadā, tika arī apstādināta tā celšana," skaidro viena no ekskursijas vadītājām Diāna.

Izejot cauri nepabeigtajai dzesēšanas iekārtai, ekskursanti pēc neilgas pastaigas uzkāpj uz 5. energobloka jumta. "Energobloks nav uzcelts līdz galam. Pavisam kopā bija plānoti 12 bloki, kas to padarītu par lielāko spēkstaciju Eiropā," atklāj ekskursijas vadītāja.

» Černobiļas katastrofas "neredzamie cilvēki". Drūmā fotoprojektā parāda dzīvi Baltkrievijas internātskolās

Pēc radiācijas līmeņa noteikšanas cilvēku organismos, kā īstā ekskursijā pieklājas, ļaudis devās uz ēdnīcu Pripjatā, pēc kuras ekskursija turpinājās uz galveno apskates objektu - avarējušo Černobiļas spēkstaciju.

"Tagad es eju pa tiltu, kuru visi esot iesaukuši par Nāves tiltu.

Seriālā tika rādīts, ka cilvēku lērums, kas vēroja sprādzienu no tilta, visi esot nomiruši, jo šeit pāri nācis lielākais radioaktīvais vilnis," stāsta viens no ekskursantiem.

Uz katra stūra var novērot klaiņojošus suņus. "Suņu te ir vairāk, nekā visā Rīgā kaķu," nosaka kāds no atbraucējiem.

» "Cilvēkiem ir jāzina!" Černobiļas seku likvidētājs no Latvijas komentē populāro HBO seriālu

Ekskursijā var apskatīt arī ekskluzīvas un pat veselībai bīstamas vietas - grupa tika aizvesta pie pacēlēja krāna, kas tika izmantots, lai savāktu radioaktīvās daļas no sprādziena vietas.

"Pieļauju, ka šī ir pati radioaktīvākā vieta visā Pripjatā," norāda Diāna.

Ejot cauri mežam, paveras skats uz auto kapsētu - pamestu auto korpusi un tehnika mētājas starp kokiem. Ceļš caur kluso mežu ved uz Pripjatas policijas iecirkni, kur ekskursantiem ir iespēja to izložņāt.

Foto: Tūristu bums Černobiļā

Visu laiku dalībnieki tiek uzraudzīti un pārdaudīts, vai viņi nav uzņēmuši radiāciju. Pirmās dienas novakarē Černobiļas viesi devās uz mielastu pie viena no sprādziena likvidatoriem.

Nākamajā dienā ekskursantus nogādāja pie izslavētā radara "Duga", kas ir 150 metrus augsts. Visiem par pārsteigumu - puiši arī uzkāpa tajā. Video redzami galvu reibinoši skati no "Dugas" augšas.

Pēc ekstrēmiem piedzīvojumiem radarā "Duga", ekskursija tālāk veda uz padomju laika slepeno objektu.

"Aiz horizonta radiolokācijas sistēma, kas 1000 kilometru radiusā varēja pamanīt jebkuru raķeti, kas tuvojas," atklāj ekskursijas vadītāja Diāna. Šis ir viens no trim šāda tipa objektiem, kas bija visā PSRS un izmaksāja ap 7 000 000 000 rubļu. 

Radiolokācijas sistēmā viņi arī sastop iemītnieku Tarzānu - suni, kuru Diāna smejoties sauc par vēl vienu ekskursijas gidu, jo tas jau pavisam maziņš ir staigājis viņiem nopakaļ ar ekskursantu grupām.

» Savvaļas dzīvība Černobiļā pašlaik kūsā un vairojas. Kāpēc daba necieta no radiācijas?

Piedzīvojumu kārie ekskursanti devās uz izbijušo pionieru nometni, pastaigāties pa pamestajām kempinga mājiņām, kas arī ir viens no noslēdzošajiem ekskursijas objektiem.

Viens no puišiem atklāj, ka Černobiļas iedzīvotājiem, kas šobrīd tur mitinās (pēc aplēsēm tie esot ap 600 cilvēki), nav jāmaksā nekādi komunālie pakalpojumi, vienīgā nauda, kas viņiem ir nepieciešama, ir ēdienam un apģērbam.

"Iedzīvotāji šeit 15 dienas strādā un 15 atrodas ārpus šīs zonas. Degvielu te ir problēma dabūt, vienīgi ārpus pilsētiņas," atklāj viens no ekskursantiem.

Ekskursiju ļaudis noslēdz ar pamestas skolas apmeklējumu, siltumnīcas izložņāšanu un stadiona apskati, kur būtu apbalvoti Černobiļas zinātnieki, ja 1986. gada eksperiments būtu noritējis veiksmīgi.

Pirms 33 gadiem - naktī uz 1986. gada 26. aprīli - pēc tehniskas kļūmes eksplodēja Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors. Sprādziena rezultātā radās milzīgs radioaktīvā piesārņojuma mākonis, izraisot plašāko kodolkatastrofu cilvēces vēsturē.

» Postošākā kodolnelaime pasaulē. 33 gadi kopš Černobiļas traģēdijas

Foto: Černobiļa pirms 30 gadiem un tagad

Uz augšu