Digitālās televīzijas krimināllietā pirmais aizturētais

Viņa sacīja, ka izmeklēšanas interesēs tiesībsargājošās institūcijas pagaidām nepubliskos informāciju par aizturēto personu, tās darbavietu un saistību ar izmeklējamo krimināllietu.

Šubrovska vienīgi pauda, ka aizturētās personas darba un dzīves vietās ir veiktas kratīšanas. To sankcionējusi Ģenerālprokuratūra.

Arī KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece BNS atteicās izpaust aizturētā cilvēka vārdu, kā arī viņa saistību ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu, sakot, ka šādas informācijas publiskošana varētu kaitēt izmeklēšanai.

KNAB var aizturēt personas līdz trim diennaktīm, pēc tam var piemērot kādu no likumos paredzētajiem drošības līdzekļiem, tostarp lūgt tiesai viņu apcietināt, ja tas ir būtiski izmeklēšanai.

KNAB ir ierosinājis krimināllietu par amatpersonu rīcību digitālās televīzijas projekta ieviešanā. Krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām, gan par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas.

Izvērtējot materiālus par digitālās televīzijas ieviešanu, KNAB konstatējis, ka valsts amatpersonas veikušas tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz tām piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, noslēdzot līgumus un tādējādi apdraudot valsts intereses. Savukārt citas valsts amatpersonas neko nav darījušas, lai to novērstu.

Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu amatpersonas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Savukārt par bezdarbību draud sods ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām.

KNAB krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un krāpšanu saistībā ar AS «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) izveidošanu un līgumu noslēgšanu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā ierosināja septembrī.

Tas notika īsi pēc premjera Einara Repšes («Jaunais laiks») paziņojuma Latvijas Televīzijas tiešraidē, ka par pagājušā gada rudenī starp DLRTC un Lielbritānijas kompāniju «Kempmayer Media Ltd.\" (KML) noslēgto daudzus miljonus vērto digitālās televīzijas ieviešanas līgumu jau sen vajadzēja ierosināt krimināllietu.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts šovasar izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet par digitālās televīzijas ieviešanu atbildīgais «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu «Kempmayer Media Limited» (KML), lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā.

Savukārt pavisam nesen atklātībā nāca informācija, ka jau pēc krimināllietas ierosināšanas lielākā daļa DLRTC pārskaitīto līdzekļu KML nonākuši kādā nepazīstamā Maltas uzņēmumā. No aptuveni 1,9 miljoniem latu, ko DLRTC pārskaitīja Lielbritānijas uzņēmumam, un aptuveni 2,2 miljoniem latu, kas tika pārskaitīti KML Latvijas pārstāvniecībai «Kempmayer Media Latvia», attiecīgi aptuveni 1,4 un 1,3 miljoni nonākuši Maltas ofšoru bankā «Lombard Bank».

Minētie līdzekļi nonākuši uzņēmuma «Digital International Ltd» kontā, taču par šo firmu nekādu informāciju iegūt nav izdevies pat internetā.

DLRTC ar KML 2002. gada 14. novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus ASV dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā.

DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai līguma laušanas gadījumā, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus.

KML pēc darījuma apstrīdēšanas lūdza apķīlāt valstij pastarpināti piederošās kompānijas DLRTC īpašumā esošās «Latvijas mobilā telefona» (LMT) 23% kapitāla daļas. Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja un KML to nepārsūdzēja, līdz ar to tiesas lēmums ir stājies spēkā.

Ģenerālprokuratūra tostarp ir vērsusies Rīgas apgabaltiesā ar prasību par īpašumtiesību atzīšanu par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz DLRTC nodotajām LMT kapitāla daļām. Tiesa prokuratūras prasību plāno izskatīt 2004. gada 3. februārī, bet uz tiesvedības laiku minētās LMT kapitāla daļas ir apķīlātas.