Krongornam inkriminē mēģinājumu piesavināties LMT daļas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Elmārs Rudzītis/AFI

Digitālās televīzijas afēras izmeklēšanā Harijam Krongornam tiek inkriminēts mēģinājums piesavināties valstij piederošās SIA LMT kapitāla daļas, kas reģistrētas uz valstij pastarpināti piederošās AS «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centrs» vārda. Savukārt Rīgas apgabaltiesa otrdien noraidīja visas sūdzības par KNAB veiktajām kratīšanām SIA «Kempmayer Media Latvia» (KML) birojā un šā uzņēmuma amatpersonu dzīvesvietās.

Par to informēja Krongorna advokāts Aivo Leimanis, kurš gan uzskata, ka, visticamāk, viņa klients tiek turēts ieslodzījumā nevis it kā veiktās krāpniecības dēļ, bet gan, lai viņu varētu ērtāk nopratināt un iegūt informāciju par citiem lietā iesaistītajiem.

Kā ziņots, presē izteikti minējumi, ka viens no ciparu televīzijas afēras nolūkiem, iespējams, bijis iegūt LMT kapitāla daļas, par kurām izmaksātās dividendes kalpoja digitalizācijas projekta finansēšanai. DLRTC un projektu konsultējošās Lielbritānijā reģistrētās kompānijas «Kempmayer Medai Ltd.\" («Kempmayer») līgums pieļāva iespēju apķīlāt LMT kapitāla daļas, lai garantētu saistību izpildi.

DLRTC rīcībā tās mātes kompānija AS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» ir nodevusi 23% LMT kapitāldaļu, kuru vērtība, pēc ekspertu viedokļa, varētu būt no 150 līdz 200 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 86-114 miljoniem latu).

«Mans klients nav parakstījis nevienu līgumu, viņš tikai konsultēja darījumā iesaistītos uzņēmumus [«Kempmayer» un DLRTC], līdz ar to viņš nevar būt atbildīgs par šo kompāniju darbībām pēc līguma noslēgšanas,\" norāda Leimanis.

Kā pieļauj Leimanis, tiesībsargājošās iestādes, pirmkārt, ciparu televīzijas afēru izmeklējošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka Krongorns varētu zināt «Kempmayer» patiesos īpašniekus.

«Viņam [Krongornam] uzticēto funkciju ietvaros pieejamā informācija praktiski neatšķiras no tās, kas jau izplatīta masu medijos. Līdz ar to diez vai viņš varēs pastāstīt izmeklētājiem, ko jaunu,\" teica advokāts.

Leimanis aģentūrai LETA atzina, ka pazinis Krongornu iepriekš, tomēr attiecās stāstīt, kā viņš kļuvis par aizturētā interešu pārstāvi.

Kā ziņots, Krongorns ir ilglaicīgs ekspremjera Andra Šķēles (Tautas partija) biznesa partneris. Šobrīd viņš ir Šķēlem piederošā SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) projektu vadītājs.

Šķēle uzskata, ka kratīšana UVK un Krongorna aizturēšana ir valdības vadītāja Eināra Repšes (Jaunais laiks) izrēķināšanās ar politiskajiem oponentiem. «Repše un viņa padomnieks Dans Titavs izdara tiešu spiedienu uz KNAB darbiniekiem, draudot ar represijām līdz pat atstādināšanai no amata, lai tiktu panākta viņu nodomu izpilde,\" vakar paziņoja Šķēle.

Premjers aizdomas par viņa centieniem izrēķināties ar politiskajiem oponentiem noraida kā nepamatotas.

Gan KNAB, gan prokuratūra joprojām atsakās oficiāli izpaust Krongorna aizturēšanas iemeslus. Šodien vienīgi KNAB oficiāli apstiprināja, ka aizturētais patiešām ir Krongorns.

Tiesa noraida sūdzības par kratīšanu

Rīgas apgabaltiesa otrdien noraidīja visas sūdzības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām SIA «Kempmayer Media Latvia» (KML) birojā un šā uzņēmuma amatpersonu dzīvesvietās.

Kratīšanas šā gada 24. oktobrī sankcionēja Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Rīgas apgabaltiesa otrdien atzina, ka lēmums par kratīšanu bijis likumīgs un pamatots. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Sūdzības tiesā bija iesnieguši KML valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis, valdes loceklis Jānis Zips un finanšu direktors Jānis Svārpstons, kā arī uzņēmums pats. Sūdzības par KNAB veikto kratīšanu KML amatpersonas iesniegušas arī prokuratūrā.

Ulmanis aģentūrai LETA minēja, ka vēl apsvērs, kā rīkoties tālāk, un konsultēsies ar juristiem. «Apgabaltiesa ir pieņēmusi nelikumīgu lēmumu un nav novērtējusi, ka tika pārkāptas pilsoņu brīvības.\"

Viņam nav bijis pieņemams ne tas, ka notika kratīšana, ne tas, kā šī procedūra notika. «Varbūt tikai \"čeka» savulaik tā rīkojās,\" sacīja uzņēmējs. Viņš gan atzina, ka iepriekš nav redzējis, kā notiek kratīšanas.

Kratīšanas viņa, Ulmaņa un Svārpstona dzīvesvietās un KML birojā notikušas pirms pāris nedēļām. Tās veikuši KNAB darbinieki. Zips un viņa kolēģi uzskata, ka kratīšanā nav ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību.

KML valdes loceklis pastāstīja, ka par veiktajām kratīšanām ir informēta KML mātes kompānija — Lielbritānijā reģistrētā «Kempmayer Media Ltd». Uzņēmums solījies vērsties Lielbritānijas vēstniecībā par necienīgu izturēšanos pret tā darbiniekiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu