Londonas namā līdzās KML reģistrēta arī ar Krištopana partneri saistīta firma

Šā uzņēmuma valdē vēl pavisam nesen atradās kādreizējā premjera un satiksmes ministra, tagad Saeimas deputāta Viļa Krištopana (ZZS) draugs un biznesa partneris Anatolijs Bliks, piektdien raksta «Diena».

Laikraksts norāda, ka Krištopans, kurš 1997. un 1998. gadā satiksmes ministra krēslu ieņēma gan Andra Šķēles (TP), gan Guntara Krasta (TB/LNNK) veidotajās valdībās, vadīja ministriju, kas vēlāk noteica digitālās televīzijas ieviešanas gaitu. Viņa padomnieks tolaik bija tagadējais LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, kura vārds arī izskanējis saistībā ar ciparu TV skandālu.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» datu bāzes informācija liecina, ka KML un BFIL ir vienīgie Grosvenora ielā 26, Londonā, reģistrētie uzņēmumi, kam pieder vai vēl nesen piederējušas daļas Latvijas firmās, raksta «Diena» un piebilst, ka sekretariāta pakalpojumus abiem sniedz viena un tā pati firma — «Wilton Group». Visā pasaulē tai ir vairāk nekā 200 šādu klientu, bet Latvijā — tikai divi.

Laikraksts atgādina, ka KML ir vienīgais «Kempmayer Media Latvia» īpašnieks, bet BFIL līdz pat šā gada          30. oktobrim piederēja 99,94% «Rīgas toņa» akciju. Bliks līdz šai pašai dienai bija «Rīgas toņa» valdes loceklis, bet valdē joprojām darbojas BFIL direktors Maikls Pols Teviss. «Diena» raksta, ka savulaik «Rīgas toņa» daļas piederējušas arī Krištopana un Blika kopīgajam uzņēmumam «Interbaltija».

«Rīgas toņa» valdes priekšsēdētāja Tamāra Veske ceturtdien «Dienai» nevēlējās atklāt, ar ko nodarbojas BFIL un kāpēc tas savas daļas pārdevis, bet ar Tevisu sazināties neizdevās.

«Diena» arī atgādina, ka intervijā žurnāla «Klubs»       1997. gada decembra numurā Krištopans atzinis, ka Bliks ir viņa «biznesa partneris, labākais draugs un padomdevējs, un mūžīgais cīņu biedrs, meitas Nikolas krusttēvs, kurš ir par mani septiņus gadus vecāks un ar lielāku dzīves pieredzi».

Laikraksts informē, ka 1997. gadā, kad Krištopans pildīja satiksmes ministra pienākumus, Bliks bija viņa ārštata padomnieks, bet 90. gados abu pārstāvētajām firmām piederējuši arī aptuveni 80% akciju «Vācijas-Latvijas bankā», kas bija lielākā telesabiedrības LNT priekšteces «NTV-5» dibinātāja. Savukārt LNT ģenerāldirektors Ēķis, kam sākotnēji bija uzticēts rūpēties par jaunveidojamās ciparu televīzijas saturu, bijis Krištopana padomnieks laikā, kad tagadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs bija premjers.

Ar pašu Krištopanu, kura vadībā savulaik strādājusi arī būtiskāko ar digitalizāciju saistīto lēmumu pieņēmēja, bijusī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadītāja Ināra Rudaka, «Dienai» ceturtdien sazināties nav izdevies.

Savukārt ekspremjera Andra Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks, kurš kādreiz konsultējis gan KML, gan tā Latvijas meitasuzņēmumu, «Dienai» pastāstījis, ka vēl pirms digitalizācijas projekta Latvijā darbojies īrs Tonijs Flanagans, kurš pērn novembrī ar valstij pastarpināti piederošā Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoru Guntaru Spundi parakstīja daudzmiljonu līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. «Cik es zinu, viņam ir biznesa pieredze Latvijā arī pirms šī projekta, bet tā nav mana darīšana,» sacījis Liepnieks, bet nav vēlējies atklāt, kurš viņu iepazīstinājis ar vēlāko klientu Flanaganu.

«Diena» iebilst, ka Flanagans, kurš pārstāv 32 firmas, starp «Rīgas toņa» īpašniekiem gan nav atrodams. Liepnieks laikrakstam sacījis, ka 37 gadus vecais vīrs iepriekš ar digitālās televīzijas ieviešanu neesot nodarbojies — «viņš ir menedžeris un finansists, un viņam personīgi nekādas pieredzes, domāju, nav». Šķēles kādreizējais padomnieks ar viņu iepazinies aptuveni gadu pirms digitalizācijas līguma noslēgšanas, kad Flanagans viesojies Latvijā.