Kas gan ir svētki bez zaļās eglītes? Taču pēc jaunā gada sagaidīšanas daudziem ir žēl skatīties, kā krāšņais koks birdina skujas un tas jānes uz atkritumu urnu. Tāpēc jau labu laiku rīdziniekiem dota iespēja iegādāties egles podiņos. Koku pēc tam var stādīt lauku māju pagalmā vai ģimenes dārziņā. Lai tas labi izdotos, vajadzētu ņemt vērā dažus svarīgus profesionāļu ieteikumus.
Egle nemīl sausu un karstu gaisu. Ja jums mājās nav malkas apkures, tad jūsu miteklī skuju koks jutīsies slikti. Lai ciešanas atvieglotu, tas regulāri jālaista vai – vēl labāk – podiņā uz zemes jāliek sniegs. Ūdeni, kas bagātināts ar dažādiem mēslojumiem, egle nepratīs novērtēt. Zari, kas būs ciešā saskarē ar sveču liesmas radīto siltumu un parafīnu, var kļūt trauslāki, nobirt un ilgi neatjaunoties. Eglītes apsmidzināšana ar mākslīgo sniegu vai vēl visādiem ķīmiskiem skaistuma elementiem tās zaļotprieku neraisīs. Koks, kas jau veikalā apkaisīts ar šādiem spīdumiem un mirdzumiem, nedzīvos ilgāk par parastu, mežā cirstu eglīti, kas svētku laikā stāv vāzē vai speciālajā kājiņā.
Eksperti norāda, ka egles pirkšana puķu podā ar domu, ka tā augs un zaļos mūžīgi, esot laimes spēle. Viss atkarīgs no vairākiem apstākļiem.
1) Cik saudzīgi kokaudzētavā tā izrakta un iestādīta podiņā, proti, cik daudz bojātas saknes.
2) Kā koki, kas pārtapuši par preci, ir uzglabāti tirdzniecības vietā. Ja zeme un līdz ar to arī saknes ir izkaltušas, nekāds labais rezultāts nav gaidāms.
3) Cik rūpīgi eglīte svētku laikā tiks kopta pie jums mājās.
Rīgā podiņos ir nopērkamas vairākas šķirņu egles. Pirmām kārtām tā, ko tautā dēvējam par sudrabegli, otra populārākā ir Kanādas egle «Conica», pēdējos gados arī garskujainā Serbijas egle. Piedāvājums ir plašs, un svētku laikā podiņos gozējas arī daži eksotiskāki skuju koki. Tie, protams, ir skaisti, bet jārēķinās, ka pēc izstādīšanas dārzā rezultāts var būt bēdīgs, jo mūsu klimata josla tiem ir gaužām nepiemērota.
Ja jau pērkam egli podiņā, tad galvenā doma ir to saglabāt, iestādīt un izaudzēt lielāku. Pārstādīšanas darbi var sākties, līdzko zeme ir atkususi. Līdz tam podu vislabāk ir glabāt uz balkona – raugoties, lai augsnei nepietrūkst mitruma, vai vislabāk ar visu podu aizvest un nolikt dārzā.
Rūpīgi ir jāizvēlas stādīšanas vieta – eglīte nepaliks tik maza un apaļa visu mūžu. Cilvēku lielākā kļūda ir tā, ka koks tiek iestādīts zem logiem, pēc gadiem ir jāskraida pa iestādēm, prasot nociršanas atļauju, jo tas izaudzis liels, aizēno logus un saknes uzrok dārzu. Tā parasti notiek ar sudrabeglēm. Pirmos 2–3 gadus tās augšanas ziņā it kā stāv uz vietas, bet tad strauji izšauj galotni turpat 20 metru augstumā. Mazākam dārzam un ainavai ļoti piemērotas būtu minētās Kanādas egles «Conica». To augstums reti pārsniedz 2–2,5 metrus. Tās ir kompaktas un labi iekļaujas kopējā ainavā.
Privātmāju īpašniekiem, kas svētku egli vēlas uzreiz audzēt dārzā, speciālisti iesaka skaistāko Latvijas egli «Dundangu». Tai ir karalisks un kompakts vainags, un tās garums arī reti kad pārsniedz 3 metrus. Otra šķirne ir «Ohlendorfii».
Konsultēja Nacionālā botāniskā dārza ekspozīciju un kolekciju kurators Andrejs Svilāns