Strauja temperatūras maiņa, drēgns, mitrs laiks, novājināta imunitāte ir iemesli, kāpēc rudens un ziemas periodā vismaz vienu reizi saslimstam ar rinītu jeb iesnām. Bērni slimo vēl biežāk, līdz 8–9 reizēm gadā, bet cilvēki ar novājinātu imunitāti var puņķoties visu gadu un iedzīvoties hroniskās iesnās un dažādās komplikācijās.
Iesnas jeb rinīts ir ierakstītas Ginesa rekordu grāmatā kā visizplatītākā slimība pasaulē.
Iesnu inkubācijas periods ir apmēram 1–4 dienas ilgs, bet lipīgas tās ir inkubācijas laikā un apmēram trīs dienas pēc pirmo simptomu rašanās.
Deguns nav tikai skaistumam
Iesnas ir viens no pirmajiem signāliem, ka organisms ir slims, ka tajā ir iekļuvis vīruss vai esat pamatīgi saaukstējies. Lai gan ir teiciens, ka ārstētas iesnas pāriet septiņu dienu laikā, bet neārstētas – nedēļas laikā, proti, iesnas ārstēt nav jēgas, tomēr tā gluži nav.
Otorinolaringoloģe Jekaterina Kondratiško skaidro, ka deguns veic svarīgu funkciju – apgādā organismu ar skābekli un izvada ogļskābo gāzi. Elpojot gaiss sasilst degunā un pēc tam tikai nokļūst līdz plaušām. Turklāt tas attīra gaisu no piesārņojuma un baktērijām. Saaukstējoties šīs funkcijas tiek traucētas. Iesnu pazīmes ir nieze degunā, šķaudīšana, acu un deguna gļotādas apsārtums, acu asarošana, ožas traucējumi, spiediena sajūta ausīs un, protams, izdalījumi no deguna. Iesnām ir vairākas stadijas – sākumā parādās tūska, tad seko sekrēcijas fāze vispirms ar ūdeņainiem izdalījumiem no deguna, kas pēc pāris dienām var kļūt biezāki. Var būt arī tā saucamais strutainais posms, un tikai tad sākas izveseļošanās.
Sākumā – tautas medicīna
Mājas apstākļos izplatītākie paņēmieni iesnu ārstēšanai ir sviedrēšanās, tēju dzeršana un kārtīga izsildīšanās. Tēja ar aveņu ievārījumu, medus no liepziediem, karstas vannas kājām un sinepju plāksteri uz kāju lieliem ir pārbaudīti paņēmieni. Degunā ieteicams iepilināt svaigi spiestu burkānu sulu, kas ir attiecībās 1:1 sajaukta ar ūdeni. Tāpat var palīdzēt arī biešu vai sīpolu sula, kas sajaukta ar augu eļļu, vai arī ķiploku sula ar medu. Var sildīt pēdas, ūdenim pievienojot sinepju vai piparu pulveri. Labi palīdz aromterapija – priedes, piparmētru, eikalipta ēteriskā eļļa iedarbojas antiseptiski, ierobežo mikrobu vairošanos. Eļļas var arī inhalēt.
Pilieni pret iesnām
Ja deguns ir aizlikts, var izmantot anemizējošus deguna pilienus, kas nopērkami jebkurā aptiekā. Farmaceits ieteiks katram vecumam atbilstošus preparātus, lietošanas biežumu un daudzumu. Vienīgi der atcerēties, ka šādus preparātus atļauts lietot ne ilgāk par 3–5 dienām. Tie iedarbojas uz deguna gļotādu un, ilgstoši lietoti, var vairāk kaitēt nekā palīdzēt. Atvieglot elpošanu un atbrīvot aizlikto degunu var palīdzēt inhalācijas. Sūkājamās konfektes – vēl viens veids, kā atvieglot elpceļu stāvokli. Tās neārstē slimību, bet samazina diskomfortu.
Sekrēcijas un strutainā stadijā var lietot specifiskākus pretiesnu preparātus. Kuri preparāti konkrētajam cilvēkam ieteicami, vislabāk pateiks ārsts. Īpašos gadījumos ārsts papildus var izrakstīt arī antibakteriālo terapiju.
Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un hroniskām slimībām jau no paša iesnu sākuma būtu vēlams ārstēties mediķu uzraudzībā.
Bērniem – bīstamāk
Pieaugušajam iesnas sagādā galvenokārt tikai diskomfortu, taču bērniem tās var beigties ar nopietnākām sekām – vidusauss iekaisumu. Zīdaiņiem iesnas apgrūtina ēšanu un gulēšanu. Lai iesnu gadījumā samazinātu komplikāciju risku, svarīgi ir pareizi šņaukt degunu, lai infekcija neizplatītos uz deguna blakusdobumu. Maziem bērniem degunu nešņauc, bet gan tīra mehāniski ar speciāla baloniņa palīdzību vai arī deguntiņš pats iztīrās, pilinot tajā vieglu kumelīšu šķīdumu, jūras ūdeni, vannojot vai mazajam raudot.
Lielākiem bērniem ir svarīgi iemācīt pareizi šņaukt degunu – šņauc tikai vienu nāsi, otru tur ciet. Ja ir iesnas, tas nenozīmē, ka bērns nevar doties ārā. Tas ir pat ļoti ieteicams, ja vien nav paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Iesnām vajadzētu pāriet 7–10 dienu laikā. Ja tas nenotiek, vēlams vērsties pie speciālista (parasti – otorinolaringologa), lai noskaidrotu iemeslu. Dakteris pēc apskates nozīmēs nepieciešamo izmeklēšanu. Obligāti pie ārsta būtu jāvēršas gadījumos, ja parādās vēl citas sūdzības, piemēram, galvassāpes, aizkrīt ausis, paaugstinās ķermeņa temperatūra, izdalījumi no deguna maina savu «raksturu». Statistika liecina, ka 20% iesnu gadījumu beidzas ar haimorītu jeb deguna blakusdobuma iekaisumu. Tomēr pirms ķeras pie ārstēšanās, jānoskaidro, kāds ir iesnu patiesais iemesls. Ja ir pamatots iemesls domāt, ka iesnu cēlonis ir tikai saaukstēšanās, tad var lietot gan aptiekās nopērkamos pilienus pret iesnām, gan tautas medicīnas līdzekļus. Savukārt, ja iesnas drīzāk ir alerģiskas (no saaukstēšanās iesnām tās atšķiras ar to, ka ir caurspīdīgas, tekošākas, nav tik biezas), tad pašārstēšanās nelīdzēs.