Katra tauta plašajā pasaulē Ziemassvētkus svin dažādi – vieni ar skaļām gavilēm, pompozu krāsainību un dejām, citi kā klusus ģimeniskus svētkus ar zaļu eglīti un baltām aizdegtām svecītēm.
Ziedošie Ziemassvētki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziemassvētkos dominējošās krāsas ir balta un zaļa, tāpēc šajos mierīgajos un pārdomu pilnajos svētkos mājokļus var rotāt ar vecā gada nogalē un jaunā gada sākumā ziedošiem telpaugiem, kuru ziedi ir baltā krāsā.
Tas noteikti ir Ziemassvētku kaktuss jeb šlumbergēra (Schlumbergera) ar sniegbaltiem vai nedaudz ietonētiem ziediem. Ja to noliek nevis pie eglītes degošu svecīšu tuvumā, kur ir ļoti silti, bet gan uz palodzes, kur nedaudz vēsāk, tad Ziemassvētku kaktuss izzied līdz pēdējam ziedpumpuram. Pēc noziedēšanas to turpina nedaudz laistīt, pa reizei mēslot, vasaras beigās – mazliet pakaltēt, un nākamā gada decembrī Ziemassvētku kaktuss atkal uzziedēs.
Svētku brīdī iederēsies arī Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija (Poinsettia) ar baltām vai viegli zaļganām augšlapām. To var izvēlēties, sākot no 10 cm augsta auga līdz pat pusmetru un vēl augstākam kuplam krūmam ar daudzām galotnēm. Nereti var iegādāties veselu Ziemassvētku zvaigznes koku, kurš izaudzēts augststumbra formā.
Puansetija nozied, lai nākamajos Ziemassvētkos uzziedētu no jauna, tikai ar daudz sīkākiem ziediem.
Tuvojoties gadumijai, ar baltiem, gluži kā nolakotiem ziediem smalku porcelāna apakštasīšu lielumā uzzied antūrijas (Anthurium). Dažām šā auga šķirnēm ir nelieli balti ziedi, kas bagātīgi sazied kupli lapotā krūmā. Antūrijas zied visu gadu, jo augiem nav vajadzīgs atpūtas laiks, miera periods.
Antūrijas priecāsies par svecīšu radīto siltumu, jo augiem patīk siltas telpas. Labsajūtai ieteicama bieža miglošana, var arī reizi nedēļā likt dušā.
Arī orhidejas – falenopši (Phalaenopsis), kuru sniegbaltie ziedi atgādina uz stieples kārtīgi rindā sasēdušos tauriņus, ļoti labi jutīsies siltās un, galvenais, sausa gaisa telpās. Tām patīk, ka pa reizei tiek padušotas. Kad falenopsis noziedējis (bet tas zied vismaz pāris mēnešu), ziedkātu visu nenogriež, bet daļu atstāj, jo no tā atkal veidosies ziedi, kā arī no lapu žāklēm augs citi ziedkāti.
Svētku galdu atsvaidzinās tradicionālie lielie un mazie acāliju (Azalea) krūmiņi ar pildītiem vai klajiem ziediem. Acāliju baltie ziedi ziedēs ilgāk, ja augiem nebūs ļoti siltas telpas. Pēc noziedēšanas acālijas nekad nedrīkst iekaltēt, tām vienmēr jābūt vienmērīgi mitrām, turklāt augi obligāti jāmēslo ar rododendriem domātiem mēslojumiem, kas piemēroti augiem, kuriem jāaug skābā substrātā. Ja augsne kļūst kaļķaina, acālijām birst lapas, tās pat var aiziet bojā.
Pēc vasaras atpūtas acālijas atkal ziedēs Ziemassvētkos. Jo daudzgadīgāks augs, jo lielāks krūms, jo bagātīgāks ziedu daudzums.
Arī visiem labi zināmās un pierastās Alpu vijolītes jeb ciklamenas (Cyclamen) ir kļuvušas daudzveidīgas. To baltie ziedi ir gan lieli ar krokainām, viļņotām ziedlapām, gan sīkiem, bet pasakaini smaržojošiem ziediņiem. Arī krūmu lielums ir dažāds – sākot ar lieliem jau ierastas formas un beidzot ar miniatūrām kompaktām formām, no kuru vidus simetriski paceļas mazie ziediņi.
Alpu vijolīte ziedēs ilgāk, un tai nedzeltēs lapas, ja augu novietos vēsā telpā. Arī gaisma ir svarīga, ja tās būs par maz – stīdzēs ziedkāti.
Pēc noziedēšanas Alpu vijolītes mēslo un laista, bet vasarā tik cītīgi vairs nelaista, jo tad augs nomet lapas, tam iestājas miera periods, kura laikā Alpu vijolītes bumbulī riešas jauni ziedi. Ar gadiem ciklamena kļūst lielāka, tātad noteikti ziedu būs daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā.