Apčī! jeb Kā laika apstākļi ietekmē pašsajūtu?

Konsultējis ģimenes ārstu prakses «Alma» ģimenes ārsts Andris Lasmanis.

Augšējie elpošanas ceļi ir deguns, aizdegune, rīkle, balsene un lielais elpvads jeb traheja. 99% gadījumu iekaisumu šajos orgānos izraisa mikrobi (dažādas sīkbūtnes) — vīrusi un baktērijas. Ļoti reti slimības cēlonis ir kādas ķīmiskas vielas vai ļoti karsta/auksta gaisa ieelpošana. Sadzīvē tas faktiski nav iespējams, tāpēc lielākoties šādu iekaisumu izraisa, piemēram, darba traumas ražošanas negadījumos.

Kas vainojams slimībā?

Gada vēsajos mēnešos cilvēki visbiežāk slimo ar akūtajām respiratorajām jeb augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimībām. Turklāt šajā laikā slimības gultā nonāk gan bērni, gan pieaugušie.

Ja iekaisums jau sācies, iespējamas iesnas, sāpošs kakls vai klepus. Tas, vai slimības laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, atkarīgs no tā, cik daudz mikrobu izdalījumu vai toksīnu cirkulē organismā, kā arī no tā, cik jutīgs pret šīm sīkbūtnēm ir organisma termoregulators. Strutaina iekaisuma gadījumā gandrīz katram ir novērojama augsta ķermeņa temperatūra un citi nepatīkami simptomi.

Sliktās sakritības

Cilvēka organismā uz gļotādām atrodas elementi, kas to aizsargā pret nevēlamajiem mikrobiem — ja kāds no slimību izraisītājiem vīrusiem vai baktērijām tuvojas, tas tiek saķerts un apēsts. Taču ir vairāki faktori, kas pazemina cilvēka gļotādas (deguna, aizdegunes, balsenes) imunitāti.

Nelabvēlīgi laika apstākļi. Slimošanas sezona sākas līdz ar vēsā laika iestāšanos. Tas skaidrojams ar to, ka bieži vien cilvēka imūnā sistēma nav tik spēcīga, lai pēc izmirkšanas lietū un salšanas spētu ātri sasildīt ķermeni un atbaidīt nevēlamos mikrobus. Tāpat ļoti mānīgs ir saulains un silts laiks ar spēcīgu vēju — cilvēks sakarst, sasvīst, novelk drēbes, bet vēsās vēja plūsmas sasvīdušo ķermeni strauji atdzesē.

Stress, pārpūle un nogurums. Šādās situācijās cilvēks visus spēkus koncentrē uz konkrētu mērķi, aizmirstot iedzert profilaktisko C vitamīna devu, jo šādu ekstremālu situāciju laikā organisms patērē krietni vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā labvēlīgos apstākļos.

Citas slimības. Piemēram, vēdera izejas traucējumi. Slimojot organisms ir tendēts visus spēkus veltīt šīs problēmas novēršanai, bet novārtā paliek citas jomas.

Vajadzīgi, bet reizē bīstami

Augšējo elpošanas ceļu infekciju slimības apmēram 80% gadījumu izraisa vīrusi un tikai 20% gadījumu — baktērijas. Gan vienas, gan otras grupas mikrobi pastāvīgi atrodas mutes un deguna dobumā, trahejā, apkārtējā vidē, taču parasti saslimšanu neizraisa. Tomēr ik pa laikam ir situācijas, kad dažādi nelabvēlīgi apstākļi mazina cilvēka pretestības spējas. Līdz ar to visu laiku draudzīgi līdzās dzīvojošie mikrobi kļūst agresīvāki, uzbrūk gļotādai un izraisa iekaisumu.

Vīrusi. Augšējos elpošanas ceļos atrodas vismaz 20 dažādas vīrusu sugas. Kad vīrusi ņem virsroku pār cilvēka organismu, tie gļotādā atstāj savus izdalījumu jeb toksīnus, kas saindē gļotādas šūnas. Līdz ar to rodas tūska — piebriest šūnas un starpšūnu telpa. Daļa šūnu aiziet bojā, daļa pastiprināti rada izdalījumus. Tiek bojātas sīko asinsvadu sieniņas, kas veicina iesnu parādīšanos. Tūska sāk spiest arī uz nervu galiem, kas rada sāpes. Ja vīruss ir skāris balseni un elpvadu, kaklā parādās kairinājuma sajūta, kas izpaužas kā klepus reflekss. Starp citu, klepus nav slimības simptoms, bet aizsargreakcija — kad gļotādā sakrājas dažādi iekaisuma galaprodukti, klepus tos izvada ārā.

Kad vīrusi un to izdalījumi nokļūst organismā, notiek pretreakcija un strauji sāk veidoties antivielas. Līdzīgā veidā cilvēks antivielas iegūst pēc vakcinēšanās vai pārslimojot kādu slimību, ar kuru var saslimt tikai vienu reizi mūžā. Šo antivielu veidošanās ātrums un efektivitāte atkarīga no tā, cik stiprs ir organisms, cik liela ir iekšējā potence aizsargāties pret vīrusiem un to radītajām infekcijām. Laikā, kad organisms pret šiem kaitīgajiem mikrobiem ir it kā imūns, sākas izveseļošanās. Tas notiek apmēram trīs četru dienu laikā pēc slimības sākuma. Novērojams, ka cilvēks atgūst normālu ķermeņa temperatūru, lēnām mazinās klepus, iesnas, kakla sāpes un citi simptomi, līdz pazūd pavisam. Reizēm pēc izveseļošanās sākuma simptomi saglabājas vēl nedēļu vai ilgāk, taču mikrobu iedarbība vairs nenotiek, tās ir tikai sekas.

Baktērijas. Dažkārt vīrusa novājinātajam organismam pamanās uzbrukt arī baktērijas, visbiežāk dažādi stafilokoki, parasti izraisot strutainus procesus. Baktērijas ir lielākas un spēcīgākas nekā vīrusi. Šādos gadījumos trešajā ceturtajā dienā pēc slimības sākuma parādās strutu korķi, pietūkst limfmezgli un strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra. Noteikti nepieciešama ārsta konsultācija.

Ārstēšana atšķiras

Terapijas izvēle ir atkarīga no slimības izraisītāja.

Vainīgi vīrusi. Ļoti būtiski ārstēšanu sākt jau pirmajās slimības dienās, kad paaugstinās ķermeņa temperatūra un parādās slimības simptomi. Lielākā muļķība šādā situācijā ir sākt lietot antibiotikas, jo tās nespēj iedarboties uz vīrusiem. Dzerot šādus medikamentus, tiek ķīmiski piesātināts viss organisms, bet efekta nekāda. Saaukstēšanās jeb vīrusu slimību laikā:

• jālieto speciāli pretvīrusu līdzekļi. Aptiekās iespējams iegādāties gan Latvijā, gan ārzemēs ražotus bezrecepšu preparātus. Daļa līdzekļu ne tikai ārstē, bet darbojas arī pret sāpēm, noņem temperatūru un mazina iekaisumu;
• nepieciešamas inhalācijas. Visvienkāršāk ir izmantot pretmikrobu līdzekli, ko iepūš mutes dobumā. Tas iedarbojas arī dziļākos elpošanas ceļos. Mājas apstākļos ieteicama kumelīšu tējas inhalācija, kurai var pievienot kādu ēterisko eļļu vai pretiekaisuma medikamentu. Šāds šķīdums satur vielas, kas darbojas pret mikrobiem, kā arī mitrina gļotādu, līdz ar to palīdz attīrīties gļotādas bārkstiņām, atjaunoties gļotām un ātrāk izvadīt toksīnus;
• jāskalo kakls un deguns. Kakla sāpju gadījumā vairākas reizes dienā kakls jāskalo ar stipru sālsūdenī. Sāls ir efektīvs pretmikrobu līdzeklis. Ja ir aizlikts deguns, to ērti skalot ar aptiekās nopērkamu jūras sāls ūdeni.
• Jālieto ārstnieciskās konfektes. Ledenes, kas nopērkamas aptiekā, dezinficē un ārstē mutes dobumu.

Vainīgas baktērijas. To, vai slimības vaininieces ir baktērijas, var noteikt ārsts. Ja atbilde ir apstiprinoša, nepieciešamas antibiotikas, kas ir ķīmisks elements un darbojas kā inde pret baktērijām, bet tajā pašā laikā nav nekaitīgas organismam kopumā.

Piesardzība sezonas laikā

Ja apkārt daudzi slimo, vēlams sevi pasargāt no iespējamās inficēšanās ar slimo cilvēku mikrobiem. Ieteicams vairākas reizes dienā, arī darba dienas beigās skalot muti ar vāju dezinficējošu līdzekli (sālsūdeni, sodas ūdeni, propolisa šķīdumu, kumelīšu tēju, kliņģerīšu ekstrakta šķīdumu) un biežāk nekā parasti tīrīt zobus.

Der visiem

Katras slimības gadījumā nepieciešams stiprināt organisma aizsardzību. Vienkāršākie veidi ir:

• lietot C vitamīnu, kas darbojas kā antioksidants, un multivitamīnus, kas organismu aizsargā no dažādiem iekaisumiem;
• dzert daudz šķidruma. Ar urīnu un sviedriem no organisma izdalās toksīni;
• atpūsties, lai organisms krātu un taupītu spēkus, nevis tos tērētu nevajadzīgām lietām;
• lietot fitoncīdus: sīpolus, ķiplokus, bišu produktus, greipfrūtu mizu ekstraktu, zāļu tējas.