Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) valde uzdevusi saviem Saeimas deputātiem balsot pret Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu un aicināja tāpat rīkoties arī citus Saeimas deputātus. TB/LNNK valde uzskata, ka Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) piedāvātajā likumprojektā, kas pilnvaros valdību parakstīt 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu, «Latvijas valstiskās nepārtrauktības princips netiek pietiekami nodrošināts».
«Tēvzemieši» uzskata, ka Latvijas tiesiskās nepārtrauktības princips likumprojektā netiek pietiekami nodrošināts, ja netiek iekļauta tieša atsauce uz 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», kurā ir norāde uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, kas esot būtiska Latvijas tiesiskās pēctecības garantija. TB/LNNK skatījumā premjera piedāvātais jautājuma risinājums ir pretrunā ar Satversmes 3. pantu un «faktiski nozīmē labprātīgu atteikšanos no nolaupītās Latvijas teritorijas daļas — Abrenes apriņķa». «Šāda likuma pieņemšanas un īstenošanas rezultātā Abrenes apriņķa iedzīvotājiem tiek atņemtas tiesības uz kompensācijām no valsts, kura viņiem īpašumus savulaik ir vardarbīgi atņēmusi,» teikts partijas paziņojumā.
«Šādas rīcības rezultātā notiek okupācijas seku daļēja legalizācija, kas var kļūt par pamatojumu jaunām Krievijas prasībām pret Latviju par pilsonības piešķiršanu visiem okupācijas laikā iebraukušajiem, kā arī padara faktiski neiespējamu kompensāciju pieprasīšanu no Krievijas par okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem,» uzskata TB/LNNK.
«Principiāla nostāja Latvijas Republikas Satversmes un Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības ievērošanā nav jaucama ar jautājumiem par nolaupītās Abrenes teritorijas ekonomisko lietderību šodien, tās pašreizējo iedzīvotāju turpmāko statusu vai Krievijas gatavību tuvākā nākotnē konstruktīvi runāt par Abrenes jautājuma starptautiski tiesisku noregulējumu. Apvienība uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības veidojamas, ievērojot abpusēju izdevīgumu un cieņu, kas nav iespējams, ja Krievija neatzīs Latvijas okupāciju. Latvijai nav teritoriālu pretenziju pret Krieviju un to pilnībā apmierina 1920. gada Miera līgumā noteiktā robeža,» teikts partijas pirmdien pieņemtajā paziņojumā.
Pirmdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) vienojās par Latvijas un Krievijas robežlīguma turpmāko virzību un termiņiem. Amatpersonas atzina, ka vēlams, lai Latvijas un Krievijas robežlīgums tiktu parakstīts un ratificēts. Balstoties uz politiskiem apsvērumiem, Latvijai ir labvēlīgi uzturēt labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju, pēc tikšanās sacīja Valsts prezidente.
Kalvītis informēja: ja ceturtdien Saeima nobalsos par robežlīguma turpmāko virzību, 1. februārī notiks ārpolitiskās debates Saeimā. To laikā būs iespējams plaši izvērtēt valdības piedāvāto Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas variantu un uzklausīt dažādus viedokļus. Tikšanās laikā apspriesti arī citi darbi robežlīguma noslēgšanai.
17. janvārī Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja valdības sagatavotā likumprojekta iesniegšanu Saeimā, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997. gadā 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, atsaucoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija. Likumā norādīts, ka tas pieņemts, «apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma dēļ beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā». Likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. «Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi,» teikts likumā. Būtiski, ka likumā ir atsauce uz 4. maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par svarīgu Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju, uzsvēra politiķi. Saeima 25. janvārī lems par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
