Gripa — tie ir zaudējumi ģimenei, darba devējam un valstij

Katru gadu vislielākie ekonomiskie zaudējumi saistīti ar gripu un citām akūtām elpceļu vīrusu infekcijām. Šos zaudējumus var salīdzināt tikai ar sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību radītajiem. Gripas epidēmijas zaudējumu smagums ir tik liels, jo tie visi koncentrējas neilgā laika periodā — no decembra līdz martam var tikt ierobežota sabiedriskā dzīve 30–50% bērnu un pieaugušo. Būtiski, ka, saslimstot ar gripu, cilvēki spiesti kavēt darbu, jo slimniekam jāpaliek gultā vidēji 5–10 dienas, bet komplikāciju gadījumā — pat līdz vienam mēnesim. Darbinieku veselības problēmas var negatīvi ietekmēt darbu uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā.

Kā liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie dati par gripas un akūtu augšējo elpceļu infekcijas slimību izplatību Latvijā, februāra trešajā nedēļā saslimstība ar gripu strauji palielinājās un nedēļas laikā ar to slimoja gandrīz 4000 iedzīvotāju (pērn šādā pašā laika posmā — gandrīz 3000 iedzīvotāju). Gripa visvairāk izplatīta Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, arī Rīgā, savukārt ļoti zema gripas izplatība ir Ventspils, Liepājas un Tukuma reģionā.

Ar gripu visvairāk slimo skolas vecuma bērni no piecu līdz 14 gadu vecumam, kas katru dienu atrodas slēgtās telpās ciešā kontaktā ar citiem skolēniem, savukārt vismazāk slimo iedzīvotāji, sākot no 65 gadu vecuma.

Pašlaik Latvijā, kā arī visā Eiropā cirkulē A tipa gripas vīruss, kas izraisa smagāku saslimšanu nekā B tipa gripas vīruss. Iespējams, šogad parādīsies arī B tipa gripas vīruss. Aizsardzība pret abu tipu gripas vīrusiem ietverta šā gada pretgripas vakcīnas sastāvā.

Prognozē gripas tuvošanos

SVA speciālisti gripas un akūtu augšējo elpceļu monitoringu (AAEI) veic katru gadu no oktobra (gada 40. nedēļas) līdz pat maija vidum (gada 20. nedēļai), ar monitoringa informāciju nodrošinot gan Latvijas, gan Eiropas veselības aprūpes speciālistus un informācijas tīklus.

Šajā gadā gripas monitorings aptvers 187 200 jeb 9% Latvijas iedzīvotāju. Lai monitoringa rezultātus uzskatītu par reprezentabliem, monitoringā jāpiedalās vismaz 5% Latvijas iedzīvotāju. Monitoringam datus sniedz 120 ģimenes ārstu, 24 ārstniecības iestādes (kopā 4352 gultas), kā arī 61 bērnudārzs (10 924 audzēkņi) un 70 skolas (39 325 audzēkņi).

Gripas pazīmes

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija.

Gripas izraisītājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnā sistēma izveido antivielas, jo ātrāk cilvēks izveseļojas un izveidojas imunitāte. Antivielas, kas izveidojušās iepriekšējā sezonā, nepasargā no nākamās sezonas gripas vīrusa, tāpēc katru gadu cilvēki ar gripu var slimot no jauna.

Gripas vīruss izplatās starp cilvēkiem ar tā saucamo gaisa pilienu starpniecību. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties sešu metru attālumā. Cilvēki inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti (izdalījumi).

,

Saslimšana ar gripu sākas pēkšņi, ir galvassāpes, muskuļu sāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra līdz 39–40°C, kaulu «laušanas sajūta», sāpes kaklā un sauss, rejošs klepus, kam vēl pievienojušās iesnas.

Iedzīvotājiem, kam šādas pazīmes parādījušās, nevajadzētu censties saslimšanas iemeslu noteikt pašiem, bet gan vērsties pie sava ģimenes ārsta.

Parasti slimība ilgst 3–7 dienas, bet dažos gadījumos arī ilgāk. Citu infekciju slimību vidū gripa izceļas ar izplatīšanās ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Līdz ar to vēršanās pēc medicīniskās palīdzības un hospitalizācijas gadījumu skaits gripas epidēmijas laikā pieaug 2–5 reizes.

Gripai un citām akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām (AAEI) ir līdzīgi simptomi: augsta ķermeņa temperatūra (39–40°C), galvassāpes, sāpes acu ābolos, vispārējs vājums, sāpes muskuļos, aizlikts deguns, sāpes kaklā, sauss klepus. Tomēr galvenā atšķirība ir tā, ka, izveseļojoties pēc AAEI vīrusu infekcijas, slimības simptomi pāriet bez sekām, bet pēc gripas līdz pat ceturtdaļai gadījumu veidojas komplikācijas.

Visbīstamākā saslimšana ar gripu ir veciem cilvēkiem, maziem bērniem, kā arī cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām sirds vai plaušu kaitēm, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Šiem cilvēkiem pēc gripas pārslimošanas bieži veidojas sarežģījumi.

Atgādinām, ka tā saucamās saaukstēšanās saslimšanas vienmēr izraisa kāds vīruss vai baktērija, tāpēc to nevajadzētu uztvert nenopietni. Ar saaukstēšanās slimībām slimojam gandrīz katru gadu, un tā notiek tāpēc, ka cirkulē daudzi un dažādi izraisītāji, kas aktivizējas aukstajā un mitrajā laikā. Pārslimojot viena vīrusa izraisīto slimību, cilvēks iegūst imunitāti pret to, savukārt nākamajā reizē saslimšana saistīta ar citu izraisītāju. Līdz ar to jāatceras, ka «saaukstēšanās» ir lipīga un slims cilvēks var inficēt citus, sevišķi bērnu kolektīvos. Ja saaukstēšanās turpinās vairāk par nedēļu, aicinām vērsties pie ģimenes ārsta.

,

Imunitāti pret gripu var izveidot mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Vakcinācijā pret gripu tiek izmantotas dalītās vakcīnas, tas nozīmē, ka vakcīna nesatur visu vīrusu, bet tikai vīrusa virsmas proteīnus hemaglutinīnu un neiromindāzi, kas spēj aktivizēt cilvēka imūno sistēmu. Vakcīna nesatur «dzīvu» vīrusu, tāpēc vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa.

Gripas vakcīna satur virsmas proteīnus no trim dažādiem gripas vīrusiem: divus atšķirīgus A vīrusa tipus un vienu B vīrusa tipu. Taču gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ vakcīna katru gadu jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās jāvakcinējas no jauna.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 80% vakcinēto ar gripu nesaslimst, bet 20% pārcieš gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma imunitāte izveidojas tikai 60%, taču saslimušajiem gripa noritēs bez komplikācijām.

Pēc vakcinācijas dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

Vakcinācija īpaši ieteicama:

• cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu;
• pieaugušiem un bērniem (vecākiem par sešiem mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo pastāv lielāks gripas komplikāciju risks;
• personām, kas slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, astma) un sirds–asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija), metabolām saslimšanām (piemēram, cukura diabēts) un imūnsupresiju;
• personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem un ģimenes locekļiem.

Vakcinācija pret gripu nav ieteicama:

• cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība;
• cilvēkiem ar kādu akūtu infekciju.

Daļēji apmaksā valsts

Atgādinām, ka jau no pagājušā gada beigām valsts atsevišķām iedzīvotāju grupām daļēji apmaksā gripas vakcināciju un pacienta iemaksu vizītei pie ģimenes ārsta. Pretgripas vakcīnas 50% apmērā valsts apmaksā:

• bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz divu gadu vecumam;
• pieaugušajiem virs 65 gadiem;
• pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām;
• pacientiem ar imūndeficīta sindromu;
• pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju;
• pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

Lai varētu saņemt pretgripas vakcīnu, vajadzīga īpašā recepte, uz kādas tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti. Šādas receptes izsniedz ģimenes ārsts. Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un izrakstīs īpašo recepti, pret kuru pacients ar 50% kompensāciju iegādāsies gripas vakcīnu aptiekā. Ar aptiekā iegādāto vakcīnu atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai citas ģimenes ārsta norādītas ārstniecības personas, kas veiks vakcināciju. Ja pacients vēlas, viņš vakcīnu var iegādāties ārstniecības iestādē, ja tā ir iestādē pieejama.

Piesardzības pasākumi

• Centieties izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem — publiskās vietās (kinoteātros, lielveikalos, tirgos, sabiedriskajā transportā) izvairieties no cilvēkiem, kas klepo un šķauda;
• klepojot un šķaudot — aizsedziet muti ar kabatas lakatiņu;
• dienas laikā bieži mazgājiet rokas;
• ar netīrām rokām neaizskariet acis, degunu un muti, jo tādā veidā var inficēties ar elpceļu infekcijām;
• ievērojiet pareizo darba un atpūtas režīmu — vingrojiet, lietojiet vitamīnus;
• ēdiet veselīgu pārtiku! Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīgs ir C vitamīns — tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus;
• uzņemiet šķidrumu (zāļu tējas, svaigi spiestas sulas, minerālūdeni);
• ģērbieties atbilstoši laikapstākļiem;
• regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās;
• gadījumā, ja esat saslimis pats, neaplipiniet citus — palieciet mājās un kontaktējieties ar savu ģimenes ārstu.

Der zināt

• Katru gadu rudens un ziemas periodā reģistrē gripas uzliesmojumus, kad ar gripu slimo līdz 15% mūsu planētas iedzīvotāju.
• Latvijā katru gadu ar gripu saslimst 20 000–30 000 cilvēku.