Senāk tos gatavoja tikai no egļu skujām ar četrām sarkanām, simetriski izkārtotām svecēm. Tagad vainagi kļuvuši daudzveidīgāki un interesantāki. Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā — nepazaudēt sākotnējo Adventes ideju, izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību. Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam. Svētdien, 2. decembrī, iedegsim pirmo sveci Adventes vainagā.
Mūsdienās variē gan sveču krāsa un izkārtojums, gan izmantojamie materiāli. Bieži vien savas korekcijas ienes komercija, modes tendences. Vainagus varam gatavot, kādus sirds vēlas, sveces izkārtot simetriski vai sagrupēt. Tās var būt dažādās krāsu un formu variācijās, lentes — pieskaņotos toņos vai kontrastējošas.
No dažādiem dabas materiāliem
Latvijas mežos un pļavās var savākt visu, kas nepieciešams modernam, interesantam vainagam: priežu, kalnupriežu, lapegļu, duglāziju, melnalkšņu čiekurus, kadiķu čiekurogas, kastaņus un to adatainos mundierīšus, ozolzīles (dažādu sugu ozoliem tās ir atšķirīgas), riekstus un valriekstus, pīlādžogas, sūnas, magoņu galviņas, spireju ziediņus, rudbekiju, ehināceju, Sibīrijas īrisu un citu puķu pogaļas, salmus un meldrus, no kuriem var darināt miniatūrus kūlīšus. Šo to var pagūt ievākt vēl tagad. Papildus var izmantot kafijas pupiņas, persiku un aprikožu kauliņus, kaltētas apelsīnu, ābolu, biešu šķēlītes, kā arī eglīšu bumbiņas, pērlītes, krellītes un citus sīkus nieciņus. Pamatnes sagatavošanai lieti der kārklu klūgas, nokaltušas papardes vai siens. Nepieciešama stieple (spolē un sagriezta gabalos), aukla, kreppapīrs vai marles saite, uzpūšama krāsa aerosolā, laka «Glitter» vai līmes aerosols, zelta vai sudraba diegs, ar ko notīt sūnu bumbiņas, lente, sveces. Protams, vajadzīga arī līmes pistole un līmes stienītis.
No skujām
Ja vēlaties tradicionāli zaļu vainagu, labāk izmantot priežu skujas (5–8 cm garas) — tās nebirst un, pareizi apstrādātas, saglabājas pat pāris mēnešu. Ļoti skaisti vainagā izskatās baltegļu skuju galotnītes.
Pamatni veido gandrīz tāpat, kā darinot vainagu no dažādiem dabas materiāliem: novij klūgu pamatu, nopako ar papardēm, nosien ar kreppapīru vai marles saiti. Atšķirība tā, ka skuju vainagam paparžu polsteris ir krietni plānāks. Jāraugās, lai vidus caurums nebūtu pārāk mazs, citādi skujas to aizpildīs un vainaga vietā būs blīvs skuju aplis.
Sagarinātās skujas (vislabāk — galotnītes) liek citu pie citas, pietinot ar stiepli. Vainaga noslēgumā, kad skujas vairs nevar pietīt, tukšajā vietā iesprauž mazus, ar stiepli apjoztus skuju pušķīšus. Noliek vainagu uz grīdas un no augšas apskatās, vai tas ir apaļš. Ja nepieciešams, izlīdušās skujas slīpi apgriež. Iesprauž svečturus vai sveces, kurās iekausēta paresna stieple. Tai jābūt pietiekami garai un slīpi nogrieztai, lai vieglāk izdurt cauri skujām un pamatnei. Stieples galus atliec, lai sveces neizgāztos. Vainaga apakšpusi nolīmē ar melnā ozola lapām vai dekoratīvu lenti.
Dekorēšanai var izmantot pērlītes, krelles, čiekurus, mežrozīšu augļus, riekstus, pīlādžus…Taču skuju vainags ir pietiekami skaists arī bez lielas un smalkas dekorēšanas.
Pavisam minimāli rotā vainagu, kas veidots no baltegļu zilganzaļajām skujām. Pietiek ar sniedziņu (to imitē īpašs aerosols), kādu sīku pērļu virtenīti un dažiem Paradīzes ābolīšiem.
Lai materiāli skuju vainagā stingrāk turētos, tos labāk uzdurt uz stieplēm un iespraust, nevis līmēt. Tā var iestiprināt arī čiekurus (stiepli aptin ap čiekura zvīņām).
Zaļajā dzīvības vainagā iederas arī ziedu vairumtirdzniecības bāzēs nopērkamie bukšu un lapegļu zari. Tos, tāpat kā skujas, attiecīgi sagarina un pietin ar tievu stiepli pie pamatnes.
Darba gaita
1. Vispirms no vairākām kopā savītām klūgām izveido stingru pamatni (vajadzīgā izmēra apli), notinot to ar stiepli. Klūgām ļauj izkalst, lai vainags vēlāk nemainītu savu formu.
2. Lai izveidotu pamatni vajadzīgajā biezumā, klūgu karkasu nopolsterē, ar auklu pietinot papardes vai sienu.
3. Polsterējumu aptin ar brūnu kreppapīru vai iepriekš nokrāsotu marles saiti. Vainaga apakšpusi nolīmē ar kaltētām melnā ozola lapām (tās ir vienīgās, kas nelūst) vai dekoratīvu lenti.
4. Iestiprina sveces, kurās iedurtas divas sakarsētas stieples. Veikalos, kur pārdod floristikas materiālus, var iegādāties arī iespraužamus svečturus. Resnākām svecēm tie ir gan zeltīti, gan sudraboti, tievākām svečturu izvēle pieticīgāka, tāpēc gadās nopirkt arī ne visai pievilcīgā tonī. Nekas — var pārkrāsot!
5. Kad svečturi vietā, var sākt līmēšanu. Vispirms pamatnei pielīmē lielākos elementus (piemēram, sūnu bumbiņas, čiekurus), tad — garākos un spilgtākos, pamazām pāriet uz mazākiem. Sāk ar virspusi, tad dekorē ārējo malu, visbeidzot — iekšmalu.
6. Nepārtraukti groza vainagu un skatās, lai visi līmētie materiāli iekļaujas akurātā aplī. Lai nerēgotos tukšumi un nespīdētu cauri pamatne, spraudziņas aizpilda ar sīkumiņiem — zīļu cepurītēm, kafijas pupiņām, pērlītēm, mežrozīšu auglīšiem.
7. Kad vainags gatavs, nolasa līmes diegus, nopūš ar «Glitter» laku. Birstošos materiālus var nopūst arī ar matu laku vai speciālu līmes aerosolu.
Sigitas Kliederes vārds «Praktiskā Latvieša» lasītājiem nav svešs, pirms vairākiem gadiem viņa mūsu žurnālā rakstīja par floristiku.
Savulaik Sigita mācījās Bulduros, tad gadus desmit strādāja par floristi dažādos salonos. Pēc tam studēja Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība» un darbojās misijā «Pakāpieni», palīdzot nepilngadīgajām māmiņām krīzes situācijās. Tagad Sigita strādā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā par direktora palīgu sabiedrisko attiecību jautājumos.