/nginx/o/2018/07/20/10959304t1h45df.jpg)
Mans viedoklis Denisa Čalovska lietā ir balstīts uz juridiskajiem argumentiem, kurus ir snieguši augsti kvalificēti profesionāļi, un tas nav mainījies kopš tā brīža, kad esmu to paudis pirmo reizi - Latvijai ir jānodrošina, ka tās pilsoņu cilvēktiesības tiek ievērotas.
Šis gadījums ļoti atšķiras no citiem, ar kuriem valdība līdz šim bija saskārusies. Pirmkārt, joprojām nav pārliecības, ka soda apjoms, kas Čalovskim tiktu piespriests izdošanas gadījumā, būs samērojams. Un otrkārt, nav pārliecības, un manā rīcībā nav informācijas, ka viņam būs nodrošināta iespēja sodu izciest Latvijā, ja viņš tā vēlēsies.
Ja Čalovskis tiek notiesāts, iespēja viņam izciest sodu Latvijā nodrošinās to, ka tiek ievērotas viņa cilvēktiesības un ka viņš saņem samērīgu sodu. Soda izciešana, kas ir noteikta Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumā (KPL) ir būtiski atšķirīga no tā, kas ir noteikts ASV. Turklāt KPL nosaka: ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus: 1. soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu; 2. soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam; 3. Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.
Pašlaik ASV puse vienīgi ir apņēmusies nepieciešamības gadījumā sākt sarunas par iespēju Čalovskim izciest sodu Latvijā. Taču Latvijas un ASV izdošanas līgumā nav noteikts nedz sarunu ilgums, nedz arī to formāts un nepieciešamība nonākt līdz kādam lēmumam.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un no Latvijas piedzīto kompensāciju apmēri apliecina, ka Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu rosinātajos procesos tiek pieļautas kļūdas un pat nopietni cilvēktiesību pārkāpumi. Šajā gadījumā Ministru kabinetam bija jāņem vērā visu iesaistīto pušu argumentus un jāvērtē visi riski.
Turklāt ir jāatceras, ka šis Ministru kabineta lēmums veido precedentu, kas tiks attiecināts arī uz nākamajiem pieprasījumiem izdot Latvijas pilsoņus par iespējamajiem kibernoziegumiem. Dažādās valstīs kibernozieguma definīcijas ir atšķirīgas, un arī mūzikas lejupielāde var tikt traktēta kā šāds noziegums.
Citu Eiropas valstu pēdējo gadu prakse liecina, ka arvien retāk tās izdod savus pilsoņus citām valstīm. Pieļauju, ka ir nepieciešams uzsākt diskusiju par to, vai nav jāpārskata Latvijas un ASV izdošanas līgums, paredzot stingrākas prasības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un garantijām soda izciešanai Latvijā.