Zināms, kā balsoja ministri saistībā ar Čalovska izdošanu ASV (721)

Pret Čalovska izdošanu balsoja visi Reformu partiju pārstāvošie ministri, atturējusies kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende («Visu Latvijai!»- TB/LNNK). Valdības sēdē šodien nepiedalījās viens ministrs - Artis Pabriks (V), kuram šodien ir atvaļinājums.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš nepārstāv nevienu partiju, norādīja, ka ir atbalstījis Tieslietu ministrijas priekšlikumu, un tas nozīmē, ka viņš ir balsojis par Čalovska izdošanu.

Neatkarīgais deputāts Viktors Valainis aģentūrai LETA pauda izpratni par šādu Matīsa balsojumu, jo izklāstītie argumenti sliecās par labu Čalovska izdošanai un nebija pamata šī jautājuma skatīšanu atlikt. Saskaņā ar koalīcijas līgumu neatkarīgajiem deputātiem ir daļēja atbildība par Satiksmes ministriju.

Premjers gan atzina, ka šis balsojums attiecības koalīcijā neietekmēs, jo šis nav pirmais jautājums, par kuru valdības sēdē ir notikusi balsošana.

Dombrovskis skaidroja, ka valdība lēmumu pieņēmusi, balsoties uz Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atzinumiem. Viņš uzsvēra, ka jautājums par Čalovska izdošanu ir tiesisks, nevis politisks un Ministru kabinetam nebija pamata neuzticēties tiesu varas institūciju atzinumiem.

Jautāts, vai, lemjot par Čalovska izdošanu, būtisku lomu nespēlēja arī vēlme nesabojāt attiecības ar ASV, Dombrovskis uzsvēra, ka šajā jautājumā primārā kompetence ir Ārlietu ministrijai, kas būtiskus riskus tam nesaskatīja.

Savukārt jautājumā par soda izciešanas iespējamību Latvijā premjers atgādināja, ka Tieslietu ministrija ir vērsusies ar pieprasījumu pie ASV un saņēmusi skaidru atbildi, ka šajā jautājumā tikšot darīts viss iespējamais.

Jau ziņots, ka valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka «Gozi Virus» ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu «PDF» formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis «Gozi» vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.