Pirms diviem gadiem Latvija nav izdevusi ASV kādu kibernoziegumos apsūdzēto (23)

Kārkliņa lietā lemšana līdz Ministru kabinetam gan netika nonākusi, jo izdošanai nepiekrita Augstākā tiesa. Advokāts Normunds Duļevskis, kurš kopā ar advokātu Aldi Razgailu bija uzņēmies Kārkliņa aizstāvību, pieļāvis, - ja Čalovska likteni spriestu tie tiesneši, kas pirms pāris gadiem lēma par Kārkliņu, iznākums būtu citāds. Taču tiesu sastāvi abos procesos nepārklājās, un precedents neesot ņemts vērā.

Kārkliņa lietā tiesai būtisks esot šķitis arguments par teritoriālo jurisdikciju, taču būtisku lomu nospēlējuši arī aizstāvības atrastie pierādījumi, kas ļāvuši apstrīdēt apsūdzības rakstu, kurā starp daudzām abstraktajām frāzēm bijis atrodams apgalvojums, ka uz Kārkliņa bankas kontu tikuši pārskaitīti 100 000 ASV dolāru. Aizstāvība tiesā iesniegusi konta izdrukas, kuras, lai arī netika vērtētas kā oficiāls pierādījums, tomēr apliecinājušas, ka nekādi 100 000 dolāru kontos nebija atrodami. Iespējams, tas jaunieti paglābis no izdošanas, amerikāņi vairs neesot pārsūtījuši uz Latviju izmeklētāju savāktos pierādījumus, un jauna lieta netika rosināta.

Čalovska gadījumā neoficiāli izskanējusi informācija, ka viņš naudu par saviem pakalpojumiem savukārt ir saņēmis.

Duļevskis valdības lēmumu par Čalovska izdošanu vērtē kā «nepamatotu savas valsts suverenitātes atdošanu», jo valstij ir tiesības lemt par saviem iedzīvotājiem un viņu tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Pēc otrdien pieņemtā valdības lēmuma Čalovska advokāti iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) viņa sūdzību pret Latvijas valsti. Advokāts Saulvedis Vārpiņš saņēmis zvanu no Strasbūras, prasīti papildu dokumenti. Lieta nonākusi tiesas dokumentu apritē, taču nav zināms, cik dienu laikā varētu tikt sniegts pagaidu noregulējums, kas apturētu izdošanu. Vakar Čalovski cietumā apmeklējusi advokāte Ilona Bulgakova, lai uzrakstītu iesniegumus Iekšlietu un Tieslietu ministrijām ar lūgumu atlikt izdošanu līdz ECT lēmumam par pagaidu noregulējumu.