«Čalovskis pret Latviju»: aicina atsaukt no amata Bordānu (551)

«Notikumi saistībā ar Denisa Čalovska izdošanu ASV liecina par to, ka tieslietu ministra amatā pašlaik atrodas nepareizais cilvēks, un nacionālās apvienības pienākums, ja tai rūp Latvijas pilsoņu likteņi, būtu atsaukt Jāni Bordānu no šī amata,» par Elksniņa uzskatiem aģentūru LETA informēja apvienībā «Saskaņas centrs».

«Tikai divas dienas pēc Ministru kabineta lēmuma izdot Čalovski ASV Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosināja lietu «Čalovskis pret Latviju» un noteica aizliegumu izdot Čalovski ASV. Šī ir pirmā šāda rakstura lieta, pirmais pagaidu aizliegums, ko Latvija ir saņēmusi no ECT. Un tas ir nopietns signāls Latvijai kā valstij, kurā tiek ignorētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas,» norāda Elksniņš.

Pēc viņa domām, esot simboliski, ka šie notikumi attīstās brīdī, kad Eiropas un ASV attiecības iespaido noklausīšanas un izsekošanas skandāls - Eiropas Savienības teritorijā tās ierēdņus ir noklausījušies tieši ASV dienesti.

«Esmu jau agrāk norādījis, ka Latvijā pastāv problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu un mūsu tiesu sistēma bieži vien tās ignorē. Čalovska izdošanas jautājumā cilvēktiesības atteicās vērtēt gan Ģenerālprokuratūra, gan arī Augstākā tiesa. Savukārt Satversmes tiesa, neskatoties uz to, ka tā saņem nu jau doktora disertācijas cienīgus pieteikumus, aizvien biežāk izvairās no sarežģītajiem lēmumiem un nevēlas rosināt lietas,» saka deputāts.

Ministru kabineta pieņemtais lēmums neatbilstot nedz juridiskiem kritērijiem, nedz arī elementārām cilvēka pamattiesību prasībām. Izdošanas līgums ar ASV kļuvis par sava veida instrukciju, kas stāv pāri visam - Kriminālprocesa likumam, Latvijas Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, uzsver deputāts.

«Patiesi apbrīnojama bija tieslietu ministra retorika pēdējās dienās. Tā varētu darīt kaunu jebkuram juristam un katram godprātīgam pilsonim. Bordāna pērles par to, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) ir apmaldījies trijās priedēs un ka Latvijas varas iestādes neko īpaši negaidīs no ECT, vien ko vērtas. Ministru, kurš pirms savas politiskās karjeras bija advokāts un ilggadēji pārstāvēja ASV uzņēmuma «Microsoft» intereses Latvijā, pēkšņi sāka uztraukt advokātu izmaksas, bet par «pro bono» praksi, kad advokāti sabiedrības interesēs strādā bez atlīdzības, viņš vienkārši aizmirsa,» norāda deputāts.

Latvijas pilsoņa aizstāvību visnacionālākās nacionālās apvienības ministrs nodēvēja par bezatbildīgu rīcību, kas kavē izdošanu, tiesāšanu un pat kaitē kā pašam Čalovskim, tā arī sabiedrībai kopumā.

«Domāju, ka vakardienas ECT aizliegums izdot Čalovski ir vairāk nekā pietiekams pamats nacionālajai apvienībai tomēr sākt atbildīgi izturēties pret tiesiskumu valstī un pašiem atsaukt tieslietu ministru no amata. Iepriekš, lai izperinātu pieprasījumu par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju [nacionālajai apvienībai] pietika vien ar pašu izraisītu kautiņu ar policistiem. Vakardienas ECT norādījums nepārprotami uzliek pienākumu rīkoties pēc iespējas ātrāk un uzņemties atbildību,» rezumē Elksniņš.

Vaicāts, vai SC varētu rosināt balsojumu Saeimā par Bordāna demisiju, deputāts atbildēja, ka vispirms jāsagaida nacionālās apvienības reakcija. Atkarībā no tās SC varētu spriest, kā rīkoties, taču izteiktais rosinājums VL-TB/LNNK ir paša Elksniņa iniciatīva.

Bordāns ar savu rīcību un publiskajiem izteikumiem ir izgāzies un nacionālajai apvienībai vajadzētu prasīt, lai viņš atvainojas, līdzīgi kā savulaik tas tika prasīts no Kozlovska, aģentūrai LETA sacīja SC politiķis.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka VL-TB/LNNK darba kārtībā nav jautājuma par Bordāna demisijas pieprasījumu. Jāņem vērā, ka Elksniņš kā politiķis mēģina izmantot radušos situāciju savās un SC interesēs.

Viņš skaidroja, ka ir nepieciešama plašāka diskusija ar ekspertu piedalīšanos, vai Latvijai ir jāizdod savs pilsonis tiesāšanai ārvalstīs. «Gadījumā, ja uzskatām, ka tā ir jādara, tad jāsaprot, kādas ir iespējas pēc tam aizsargāt Latvijas pilsoņu intereses,» sacīja Bērziņš.

Pēc viņa teiktā, esot jāizlemj, kas ir primāri, - vai valsts pienākums vienmēr aizstāvēt pilsoņus un nepieļaut viņu izdošanu ārvalstīm, vai tomēr pieļaut un raudzīties uz to, kādas ir iespējas aizsargāt viņu tiesības. Šie jautājumi tiks apspriesti arī nacionālās apvienības valdes un frakcijas sēdē 14.augustā plkst.14.

Uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, otrs VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja -, ja valstij ir pamatotas šaubas par to, ka pilsonis varētu būt vainīgs, tad jādara tiesiski viss iespējamais, lai personu neizdotu ārvalstij. Pilsonības iegūšanas kārtībai jābūt stingrākai, bet, ja persona kļuvusi par pilsoni, tai jāpaļaujas, ka valsts būs viņa pusē.

Gan Bērziņš, gan Dzintars norāda, ka nacionālajā apvienībā ir dažādi politiskie viedokļi par to, vai Čalovskis jāizdod ASV.

Kā ziņots, ECT pieņēmusi izskatīšanai kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska advokātu iesniegumu un noteikusi pagaidu aizsardzību - aizliegumu izdot Čalovski ASV.

Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā, aģentūrai LETA apstiprināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Bordāns uzskata, ka politizēt smagos kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska procesu ir bijis visnepareizāk un tie, kas mēģināja to politizēt, ir izdarījuši lāča pakalpojumu.