/nginx/o/2021/01/17/13580646t1h6162.jpg)
Kādas rezidentes inficēšanās ar Covid-19 – visticamāk, dežūras laikā slimnīcā – no jauna aktualizēja Latvijā jau gadiem neatrisināto jautājumu par sociālajām garantijām. Ārsti, kuri par medicīnas studijām maksā paši, ir sociāli pilnīgi neaizsargāti, jo par darbu slimnīcā nesaņem atalgojumu. Un tad, kad slimība skar pašus, viņi nevar pretendēt uz slimības pabalstu, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
"Simptomātika kā pie gripa - iesnas, klepus, galvassāpes un ļoti sāp visas locītavas, muskuļi," klepojot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Fizikālās medicīnas ārsta specialitātes rezidente Olga Jakovļeva raidījumam pastāstīja par savu slimošanu ar Covid-19.
Fizioterapeite Olga par saviem līdzekļiem rezidentūrā studē jau trešo gadu, jo vēlas iegūt arī fizikālās medicīnas ārsta sertifikātu. Studijas ietver garas darba stundas slimnīcā. Par to viņai nemaksājot neko. Visticamāk, tieši tur viņa arī inficējusies ar Covid-19.
"Es strādāju intensīvajā palātā un uzņemšanā. Kopā ar dakteri neirologu.
Es maksāju par mācībām 418 eiro mēnesī, un es strādāju pilnu slodzi, astoņas stundas dienā. Plus 11 stundas dežūras. Nav nekādas algas," pastāstīja Jakovļeva.
Ja nav samaksas, nav arī sociālo iemaksu un pabalsta slimības gadījumā.
Olgu gan glābj tas, ka viņai jau viena profesija ir. Viņa ir fizioterapeite. "Ja nebūtu šī darba, tad nekādas slimības lapas. Nekas nav. Viss ir bez sociālajiem pabalstiem," norādīja Olga.
Šī saslimšana aktualizē ļoti sāpīgu tēmu, uzsver "Panorāma", – rezidentu darba samaksas jautājumu. Budžeta studenti samaksu par darbu slimnīcā saņem. Maksas – ne. Lai gan strādā tieši tāpat.
To skarbi kritizēja zvērināta advokāte Solvita Olsena:
"Tā beztiesiskuma situācija. Tie vairs nav studenti, tie ir jaunie ārsti. Tā ir faktiski ekspluatācija, ko organizē valsts kopā ar universitātēm."
Zvērināta advokāte uzskata, ka šo jautājumu var risināt vienkārši – noslēdzot darba līgumu. "Varoši, zinoši, viņi jau to pamatdarbu izdara. Un katrs, kas šo darbu grib saņemt, noslēdz līgumu. Jo valsts jau pacientu ārstēšanu ir slimnīcām samaksājusi. Reāli viņi veic tieši to pašu darbu. Operē, dod narkozes," skaidroja Olsena.
Olgas mācību iestādes – Rīgas Stradiņa universitātes – ieskatā to atrisinātu budžeta vietu skaita palielināšana. Proti, no 800 rezidentiem 106 ir maksas studenti. Ideāli būtu, ja par budžeta līdzekļiem studētu visi.
"Nevajadzētu būt maksas studentiem. Vispār. Varbūt ļoti specifiskās jomās, nezinu, plastiskā ķirurģija, kur jau pietiek speciālistu. Būtu no maksas jāatsakās vispār, jo katrs rezidents jau tā strādā. Viņi būtu jāatbrīvo no mācību maksas," raidījumam sacīja RSU Rezidentūras studiju fakultātes dekāne, profesore Ilze Grope.
Veselības ministrijā gan uzsvēra, ka par rezidentu darbu slimnīcas finansējumu no valsts saņem atsevišķi un mainīgais maksas rezidentu skaits arī liedz ieplānot konkrētu summu. Taču darba līgumam būtu jābūt.
"Viennozīmīgi, ka sociālā apdrošināšana šim maksas rezidentam, tātad tāpat kā valsts rezidentam, ir jābūt darba tiesiskajās attiecībās. Un tas ir tas, uz ko mums jāstrādā," atzina Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Lai gan šī problēma zināma jau sen, risinājumu sola tikai pēc gada. "Atrast to risinājumu un saprast, kā tas notiek praksē. Es nevaru apsolīt, ka tas notiks šogad, mēs uz to tiecamies, bet praksē – nākamo gadu," sacīja Kļaviņa.
Covid-19 laiks gan ļāva citas izmaiņas ieviest strauji. Proti, jaunajiem ārstiem, kuri strādā tieši Covid-19 nodaļās, valsts maksā arī piemaksas – 100% apmērā. Un arī maksas rezidenti šajās nodaļās tiek pieņemti darbā kā ārsti stažieri uz ārkārtas situācijas laiku. Taču šobrīd, kad vīrusa izplatība ir liela un nekontrolēta, iespēja saslimt ir jebkurā nodaļā. Tieši tā notika ar rezidenti Olgu, vēstī LTV raidījums "Panorāma".
