Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ir piemērots kandidāts NATO ģenerālsekretāra amatam, taču lielākas izredzes ieņemt šo amatu ir Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, tādu viedokli pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Viņš pozitīvi vērtēja, ka Latvijā ir cilvēki, kuri ir gatavi un cienīgi kandidēt uz šādiem amatiem. Andžāns atgādināja, ka, piemēram, savulaik bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kandidēja uz ANO ģenerālsekretāres amatu. Pēc Ģeopolitikas pētījumu centra direktora paustā, bija grūti iedomāties, ka viņa varētu tikt apstiprināta amatā, ņemot vērā Krievijas veto ANO Drošības padomē un prezidentes kopējo nostāju attiecībās ar Krieviju.
Tāpat Vidzemes Augstskolas prorektors atzīmēja, ka Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže iepriekš pildīja NATO ģenerālsekretāra vietnieces pienākumus, savukārt no 2020.gada Eiropas Komisijas ģenerālsekretāres pienākumus pilda Ilze Juhansone.
"Ja Kariņam izdotos, Latvijai tas būtu augstākais sasniegums. Atzinīgi vērtējams, ka ārlietu ministrs ir gatavs pieteikt savu kandidatūru, taču nedomāju, ka viņš tiks pie šī amata, jo konkurence ir pārāk spēcīga. Kariņš ir labs un piemērots kandidāts, taču Igaunijas premjerei izredzes ir lielākas," sacīja Andžāns.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka Kallasas vārds saistībā ar NATO ģenerālsekretāra amatu izskanēja jau vasarā, kad valstīm neizdevās vienoties par jaunu kandidātu un līdzšinējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz nākamā gada oktobrim.
"Kallasai ir vairākas priekšrocības, tostarp arī tas, ka viņa ir sieviete. Šos amata pienākumus sieviete nekad nav pildījusi. Igaunijas premjere jau labu laiku formāli un neformāli turpina savu kampaņu. Nesen viņa viesojās Vašingtonā, ASV, kur notika gan daudzas tikšanās, gan arī intervijas," pauda Vidzemes Augstskolas prorektors.
Andžāns akcentēja, ka ne mazāk spēcīgs kandidāts uz NATO ģenerālsekretāra amatu ir Nīderlandes premjerministrs Marks Rite. Vasarā kā potenciālā kandidāte tika minēta arī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, kura izstājās no cīņas, nesaņemot pietiekamu atbalstu.
Taujāts, vai pārstāvim no Baltijas valstīm nebūtu lielākas izredzes uzvarēt sacensībā, ja Lietuva, Igaunija un Latvija vienotos par vienu kandidātu, Andžāns uzsvēra, ka tiklīdz būs skaidrāks, kuram no kandidātiem ir lielākas iespējas tikt pie NATO ģenerālsekretāra amata, Baltijas valstis tāpat apvienosies par vienu kandidātu.
Pēc eksperta paustā, nav nemaz tik slikti, ka no Baltijas valstīm ir divi kandidāti, jo Kallasa ārzemēs ir populārāka nekā Igaunijā. Klajā nāca informācija, ka premjeras vīram daļēji piederošais loģistikas uzņēmums "Stark Logistics" kara laikā Ukrainā turpināja pārvadājumus uz un no Krievijas.
"Kariņam nav tādas vēstures. Tiklīdz sāksies atlases intensīvākais posms, nav izslēdzams, ka gaismā nāks vēl kādas atklāsmes no Igaunijas. Manuprāt, tāpēc ir labi, ka ir cits kandidāts no Baltijas reģiona. Es neesmu drošs, ka patlaban Baltijas valstu apvienošanās par labu vienam kandidātam kaut ko daudz mainītu. Savā ziņā abi kandidāti ir kā viens, jo šis nav stāsts tikai par personībām, bet arī par to, ka šo amatu varētu uzticēt kādai no tā sauktajām "jaunajām dalībvalstīm", un kādā virzienā NATO tiek stūrēts. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, abas kandidatūras viena otru pastiprina," norādīja Andžāns.
Taujāts, vai Kariņš starptautiski ir mazāk zināms nekā Kallasa, Vidzemes Augstskolas prorektors atbildēja noraidoši. Viņš uzsvēra, ka pašreizējais ārlietu ministrs ir cienīts starptautiskajā lēmumu pieņēmēju elitē. Tas ir nopelnīts ar ilggadēju darbu - četrus gadus viņš bija Ministru prezidents, desmit gadus - Eiropas Parlamenta deputāts, vēl iepriekš viņš pildījis ekonomikas ministra pienākumus.
"Tomēr jāsaka, ka Kallasai atpazīstamība ir lielāka. Viņa ir redzama, bieži vien ar interesantiem un spēcīgiem izteikumiem. Manuprāt, starp Baltijas valstu līderiem - gan premjeriem, gan prezidentiem - Igaunijas premjerministre ir ar augstāko atpazīstamību," sacīja eksperts.
Jau rakstīts, ka Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, svētdien, 19.novembrī, ziņoja aģentūra "Bloomberg".
"Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.
Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt "sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam".
"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.
