Ukrainas armijas pusē līdz šim pieteikušies karot 14 Latvijas iedzīvotāji

Pagājušajā nedēļā par pievienošanos Ukrainas aizstāvjiem tviterī paziņojis bijušais Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš no Jaunās konservatīvās partijas. Riekstiņš gan ir iekļauts kā 17. numurs partijas sarakstā kandidēšanai jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

"Varu apliecināt - februāra otrajā pusē dodos uz Ukrainu, lai pievienotos viņu armijai un sistu orkus. Sīkākas informācijas šobrīd nebūs," paziņojis Riekstiņš.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022. gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Grozījumi stājās spēkā 1. martā.

Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Pēc apstiprinājuma saņemšanas no vēstniecības brīvprātīgajam jāziņo NBS Mobilizācijas pārvaldei, rakstot vēstuli uz adresi Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006, vai arī elektroniski parakstītu vēstuli uz e-pasta adresi "rpus@mil.lv", norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta veidu un dienesta valsti.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija un NBS aicinājuši pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, sākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.

NBS norādījuši, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu NBS, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā dzīvību zaudējis viens Latvijas karotājs. Pērn 1.oktobrī Limanā, Kramatorskas rajonā, drona raidīta trāpījuma rezultātā viņš gāja bojā. Vismaz divi ir guvuši dažādus ievainojumus un sprādzienā traumas bija guvusi arī kaujas mediķe Sarmīte Cīrule.

Krievija 2022. gada 24. februāra rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.