Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks apstiprinājis, ka veiksmīgajā raķešu uzbrukumā Krimai 23. martā veikti triecieni ne tikai pa desantkuģiem "Jamal" un "Azov", bet arī pa izlūkošanas kuģi "Ivan Hurs", vēsta Ukrainas ziņu aģentūra "UNIAN".
Pletenčuks faktu apstiprināja intervijā pārraidei "FREEDOM".
"Pie bojātajiem kuģiem jau iespējams pieskaitīt arī "Ivan Hurs". Nodarīti bojājumi tā pakaļgala izlūkošanas tehnikai, tāpēc tā spējas veikt izlūkošanas pasākumus tuvākajā nākotnē ir apšaubāmas," norādīja Pletenčuks.
Jau vēstīts, ka Ukrainas bruņotie spēki Krievijas okupētajā Krimas pussalā ar raķeti "Neptune" veikuši triecienu pa karakuģi "Konstantin Olshansky". Tam nodarīti būtiski bojājumi.
Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks atgādināja, ka karakuģi pussalas aneksijas laikā 2014. gadā sagrāba Krievijas iebrucēji. Pletenčuks atzīmēja, ka kuģis Sevastopoles ostā stāvēja deviņus gadus un tika sadalīts rezerves daļās.
Kara gaitā okupanti saprata, ka strauji sarūk Melnās jūras flotes sastāvā esošo desantkuģu skaits, un tika pieņemts lēmums kuģi restaurēt, norādīja Pletenčuks.
Pletenčuks atzīmēja, ka tiek analizēti nodarītie bojājumi, taču kuģis pavisam noteikti nav gatavs kaujas operācijām.
Tāpat ziņots, ka Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas dienests norādījis, ka 23. marta vakara raķešu uzbrukumā Krimai veikti triecieni arī desantkuģiem "Jamal" un "Azov".
"Ukrainas bruņotie spēki okupētajā Sevastopolē veikuši triecienus "Jamal" un "Azov" desantkuģiem, komunikācijas centram un citiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem," norādīts dienesta paziņojumā.
"Jamal" tika nodots ekspluatācijā 1988.gadā. Šī projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes mugurkauls. Plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka "Jamal" 2014. gadā piedalījās Krimas ieņemšanas operācijā.
"Azov" tika nodots ekspluatācijā 1990. gadā.
Pagaidām nav precizēts, kādi bojājumi nodarīti abiem kuģiem.
