Māte gadiem meloja savai meitai par viņas vecumu un veselības stāvokli - ēdināja caur barošanas caurulīti, vadāja ratiņkrēslā, regulāri noskuva matus. Sievietei gadiem ilgi izdevās mānīt visus - meitu, mediķus, kuriem ilgstoši neradās aizdomas, arī meitenes tēvu. Ar laiku jauniete atklāja patiesību, kas noveda pie mātes slepkavības. Šis skaudrais Džipsijas Rouzas un viņas mātes Dīdijas stāsts par baisiem meliem, kurš 2015. gadā satricināja pasauli, šogad kļuvis aktuāls līdz ar nesen klajā nākušo "Hulu" veidoto seriālu "The Act" ("Izlikšanās"). "Cilvēkam vajadzīga vara pār savu bērnu, viņš to negrib atlaist, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir padarīt šo bērnu par slimu," komentāru par šokējošo stāstu un sāpīgo tematu kopumā sarunā ar portālu "Apollo" aizsāk psihoterapeits, seksologs un pārmaiņu treneris Artūrs Šulcs. 

Psihiatrijā sastopams iedalījums - ir psihiski veseli un psihiski slimi cilvēki un tādi cilvēki, kuri atrodas robežstāvoklī. Šādiem cilvēkiem var būt slimīgs akcents uz kādu konkrētu lietu, bieži vien tie ir nerealizēti sapņi.

"Piemēram, cilvēkam var būt nerealizēts sapnis par medicīniskās izglītības iegūšanu. Cilvēks vēlas ārstēt, taču tam nepieciešams ilgs laiks, smagas pūles, tas ne visiem ir pieejams.

Taču vēlme nerimstas, un cilvēks sāk "ārstēt" – sevi, bērnus vai mazbērnus," skaidro Šulcs.

Par meliem, kas nepieciešami šādas situācijas uzturēšanai, Šulcs saka, ka "tā saknē ir otrs faktors – kontrole, patoloģiska vēlme kontrolēt otru cilvēku.

Cilvēkam vajadzīga vara pār savu bērnu, viņš to negrib atlaist, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir padarīt šo bērnu par slimu – vai nu iesēdināt ratiņkrēslā, vai darīt visu, lai bērnu atzīst par psihiski slimu.

Šāds vecāks nevis rūpējās par to, lai viņa bērns būtu veselīgs, bet gan mēģina tam piemeklēt kādas kaites, kas gan pašam bērnam, gan apkārtējiem apstiprinātu vajadzību bērnam palikt kopā ar vecāku."

48 gadus vecā Dīdija (īstais vārds – Klaudija) Blānšārda bija vientuļā māte, kura pašas spēkiem audzinājusi savu smagi slimo meitu Džipsiju Rouzu. Sievietei nav bijis darba un viņa apkārtējos aizkustinājusi ar rūpēm par meitu, kura bijusi piekalta ratiņkrēslam, elpošanai izmantojusi skābekļa balonu un ēdusi caur barošanas caurulīti.

Kādā vasaras dienā Dīdija tika atrasta mirusi, bet Džipsija Rouza bija pazudusi. Viņu atrada, taču visus šokēja jauns atklājums - meitene brīnumainā kārtā varējusi staigāt un elpot bez palīgierīcēm.

Dīdijas Blanšārdas kaimiņi un draugi ASV, Misūrī štatā, viņu raksturo kā ļoti draudzīgu, siltu personību, kura mīlējusi ģērbties košās krāsās un izrotāt matus.

Pēc kaimiņu teiktā, Dīdija visu savu laiku veltījusi smagi slimās, taču dzīvespriecīgās meitas Džipsijas Rouzas audzināšanai un kopšanai - kaimiņi meitu atceras kā augumā nelielu meiteni, kura pārvietojusies vien ratiņkrēslā.

Džipsija nēsājusi brilles ar pamatīgām lēcām, bijusi tieva un bāla, neveselīga izskata zobiem, no meitenes mutes bieži rēgojusies mākslīgās barošanas caurulīte. Dažkārt Džipsija redzēta arī ar skābekļa balonu.

Kad Dīdijai vaicāts par meitas diagnozēm, sieviete nosaukusi veselu sarakstu – ģenētiski defekti, muskuļu distrofija, epilepsija, astma smagā formā, miega traucējumi un problēmas ar redzi...

Pēc mātes vārdiem, Džipsija uzreiz pēc dzimšanas nokļuvusi intensīvās terapijas palātā, turklāt bērnībā pārvarējusi arī leikēmiju.

Džipsija bijusi draudzīga un mīlējusi runāt, taču viņai bijusi spalga, bērnam līdzīga balss. Dīdija apkārtējiem bieži atgādinājusi, ka meitai ir smadzeņu bojājumi. Viņa tika mājskolota, jo, pēc mātes vārdiem, nekad nebūtu spējusi sacensties ar citiem bērniem skolā. Džipsijai ļoti patikušas dažādas princešu kleitas, īpaši kāda Pelnrušķītes kleita, kurā tā redzama tika daudzās fotogrāfijās – vienmēr ar māti.

Meli par Džipsijas Rouzas tēvu 

Džipsijas Rouzas tēvs Rods savulaik "Buzzfeed" žurnālistam atklājis, ka Džipsija Rouza ieņemta, kad viņam bijis 17 gadu, bet bērna mātei – 24. Jaunieši apprecējušies, taču vīrietis attiecības nav vēlējies turpināt un pāris izšķīries. Džipsija dzimusi īsi pirms viņu šķiršanās.

Meitenes tēvs stāstījis, ka meita piedzimusi pilnībā vesela. Kad meitenei bijuši trīs mēneši, Dīdija sākusi uzskatīt, ka abu meita cieš no miega traucējumiem un varētu nakts vidū var pārstāt elpot.

Dīdija sākusi meitu vest uz slimnīcām, taču pēc vairākām pārbaudēm atklājies, ka meitenei nekas nekaiš. Rods atklājis, ka uzskata - tieši tad sākusies Didijas pārliecība par to, ka viņas meita ir slima. Viņa konstatējusi vēl virkni "veselības problēmu", kuras skaidrojusi ar ģenētisku saslimšanu.

2005. gadā sieviešu mājas skāra postošā viesuļvētra Katrīna. Dīdija atvedusi Džipsiju uz cietušo nometni un tur esošajiem pastāstījusi, ka visa meitas slimības vēsture ir ūdens iznīcināta. Ģimenes stāsts aizkustinājis ārsti Dženetu Džordanu (ārste pašlaik atsakās no komentāriem) un tad – vietējo presi. Džipsija un viņas māte sākušas saņemt dažādu labdarības organizāciju palīdzību – bezmaksas dzīvesvietu, ekskursijas, uzmanību.

Meli, lai iegūtu naudu 

Ar laiku, Dīdija savos stāstos sākusi iepīt arvien vairāk melu.

Sieviete ar labdarības organizācijas "Habitat for Humanity" palīdzību ieguvusi abām jaunas mājas Misūrī štatā. Saviem jaunajiem kaimiņiem sieviete nu jau stāstījusi, ka viņai bijis jābēg no ģimenes Luiziānā. Pēc Dīdijas teiktā, abām darīts pāri – par izšķirošo faktoru esot kļuvis Džipsijas vectēvs, kurš vairākkārt apdedzinājis meiteni ar cigaretēm.

Sieviete stāstījusi, ka meitenes tēvs esot narkomāns, kurš ņirgājies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un atteicies no savas meitas. Tiesa, patiesībā meitenes tēvs katru mēnesi ģimenei sūtījis 1,2 tūkstošus ASV dolāru un meitai pircis dažādas dāvanas. Viņš regulāri vēlējies satikt meitu, taču māte to aizliegusi.

Liktenīgais pavērsiens 

Šis bijis ļoti izdevīgs mediju stāsts – nabaga meita un viņas gādīgā māte. Tad vienu dienu ierastās domas par abām pārtraucis ieraksts Dīdijas un Džipsijas kopīgajā "Facebook" profilā - "Tā k*ce ir mirusi".

Kaimiņi nav sapratuši kas notiek, ļoti uztraukušies. Pēcāk komentāros parādījies vēl viens komentārs - "Es nokāvu resno cūku un izvaroju viņas mīļo meitu. Viņa kliedza neticami skaļi".

Kaimiņi izsaukuši policiju, taču policisti nav drīkstējuši ieiet mājā bez ordera. Pēc pāris stundām likumsargi atraduši Dīdijas mirstīgās atliekas.

Visus pārņēmušas šausmas, domājot par to, kas varētu būt noticis ar Džipsiju...

Policiju uzrunājusi jauna sieviete - Aleja Vudmansija, kaimiņu meita, ar kuru Džipsija bija iedraudzējusies. Džipsija Alejai pirms pāris gadiem caur viltus profilu bija atklājusi, ka iepazinusies ar puisi kāda mājaslapā vientuļajiem kristiešiem. Džipsija teikusi, ka ir iemīlējusies, taču nevarot to atklāt savai mātei, jo zina, ka māte neatļautu viņai tikties ar puišiem.

Džipsija teikusi Alejai, ka jau divus gadus sarakstās ar kādu Nikolasu Guddžonu. Meitenei bijis plāns - pierunāt māti aizvest viņu uz kino un iepazīstināt ar savu draugu.

Aleja parādījusi saraksti policistiem un tie atklājuši, ka naidpilnie komentāri nākuši no Nika IP adreses. Nākamajā dienā policistu komanda devusies uz Nika mājām.

Viss noritējis mierīgi - Niks aizturēšanai nav pretojies un ar viņu kopā bijusi arī Džipsija, kurai nekas nav kaitējis.

"Spriedze. Iedomājieties, ka esat mājās, ģimenē, taču pa logu redzat, internetā, radio, ka citi cilvēki staigā, dejo, viņiem ir kas vairāk. Otra lieta ir tas, ka bērnam trūkst modeļa, kā risināt savas problēmas, kā pastāvēt par savām tiesībām. Te redzams, ka trūkst saskarsmes ar citiem cilvēkiem, profesionāļiem, skolotājiem, psihologiem, kas bērnam var paskaidrot, kā risināt problēmsituācijas, kā izvairīties no spriedzes.

Ja trūkst perspektīvas, var šķist, ka nav izvēles – vai nu jāpaliek tajā pašā statusā, vai jārīkojas drastiski," skarbo stāstu komentē Šulcs.

Nākamajā dienā izmeklēšanas vadītājs paziņojis, ka viss esot citādāk nekā visiem bija šķitis...

Kamera fiksējusi, kā meitene piecēlusies no ratiņkrēsla un gājusi pati. Viņas galvu rotājuši īsi mati, viņa bijusi spējīga sakarīgi runāt. Viņa nav bijis nepieciešams ne skābekļa balons, ne zāles. Meitene policijai atklājusi, ka viss ir bijis māņi – uz to viņu pamudinājusi māte.

Tiesa, "Buzzfeed" gan akcentē, ka arī pašas meitenes stāstā bijušas nesakritības – kādā intervijā meitene atklājusi, ka domā, ka viņai ir 19 gadi, lai gan patiesībā meitene bijusi 23 gadus veca.

Vecāki - tikai cilvēki? 

"Dzīves sākumā bērnam vecāki ir dieva vietā. Bērns ir vecākiem lojāls un tiem uzticas. Tas, protams, ilgst līdz brīdim, kad bērns sāk saprast, ka viņa vecāki ir tikai cilvēki – ka viņi nav perfekti, ideāli, ka tiem ir sava dzīve, ka uz viņiem kādos mirkļos arī nevar paļauties.

Vecākiem ne visu var stāstīt, nevar runāt par visu. Tas ir normāls bērna atdalīšanās process, tas sāk meklēt resursus ārpusē un tos arī veiksmīgi atrod.

Kādā vecumā rodas arī impulss izzināt savu ķermeni, izzināt arī savu seksualitāti, iepazīties ar sava vecuma potenciāliem partneriem," sarunā ar portālu "Apollo" teic psihoterapeits. 

Izmeklēšana nonākusi pie slēdziena, ka Dīdija sirgusi ar Minhauzena sindromu – psihiskas dabas traucējumiem, ar kuriem sirgstošie izdomā sev vai sev tuvajiem dažādas fiziskas vai psihiskas saslimšanas un paši sāk tām ticēt.

Kāpēc ārstiem neradās aizdomas? 

Dīdija visu šo gadu laikā veiksmīgi manipulējusi ar ārstiem un pārliecinājusi viņus, ka meitai jāveic dažādas ķirurģiskas iejaukšanās.

Aizdomas radušās tikai vienam ārstam 2007. gadā. Bērnu neirologs Bernardo Flasteršteins Dīdijai sacījis, ka nekas neliecina par to, ka meitene nevarētu staigāt.

Pēc šī paziņojuma Dīdija vienkārši nomainījusi ārstu.

Flasteršteinam neviens nav ticējis – visi jutuši līdzi traģiskajam ģimenes stāstam.

2009. gadā bijusi vēl kāda situācija, kurā varēja atklāties patiesība – kāds zvanījis uz policiju, lai paziņotu, ka Džipsijas dokumentos norādīti dažādi dzimšanas datumi. Dīdija esot paskaidrojusi, ka slēpjas no agresīvā bijušā vīra, un neviens papildus jautājumus nav uzdevis. 

Bēgšanas mēģinājums

Reiz Džipsija mēģinājusi izbēgt. Tas noticis kādā zinātniskās fantastikas fanu pasākumā, uz kuru meitene ieradusies ar savu māti un kaimiņieni. Meitene sekojusi kādam puisim uz viesnīcas istabiņu, taču Dīdija abus atradusi.

Džipsijas māte puisim draudējusi, sakot, ka meitenei ir tikai 15 (patiesībā Džipsija tolaik bija 19 gadus veca).

Mātes niknums pilnā jaudā atklājies mājās - Dīdija sadauzījusi Džipsijas datoru un aizliegusi lietot Internetu.

Meitene gan atradusi veidus, kā šo aizliegumu apiet, un 2013. gadā internetā iepazinusies ar Nikolasu. Pāris nekad netikās dzīvē. Izmeklēšana atklājusi, ka jaunieši virtuāli izveidojuši savu realitāti, kurā figurējuši dažādi tērpi, segvārdi un BDSM elementi.

Džipsija vairākkārt lūgusi puisi nogalināt viņas māti. Viņš atbildējis: "Mīļā, neaizmirsti, ka esmu nežēlīgs un mans naids man palīdzēs viņu nobeigt. Manai tumšajai pusei patīk slepkavot."

Nikolasam neesot bijusi krimināla pagātne. Vienīgās problēmas ar likumsargiem radušās tāpēc, ka jaunietis reiz ātrās ēdināšanas restorānā uz planšetdatora esot skatījies pornogrāfisku materiālu.

Džipsijai Rouzai - 10 gadus ilgs cietumsods

2016. gada 5. jūlijā tiesa Džipsijai piemēroja 10 gadu cietumsodu - minimālo termiņu par slepkavību ASV. Viņa iznāks 2026. gadā. Nikolasam Guddžonam 2019. gada februārī tika piespriests mūža ieslodzījums.

"Buzzfeed" žurnālistei izdevies aprunāties arī ar pašu Džipsiju Rouzu. Meitene pastāstījusi, ka apjausma par to, ka jābēg, nākusi 2011. gadā, pēc incidenta fanu saietā.

"Ārsti domāja, ka viņa [Dīdija] par mani ļoti rūpējas. Domāju, viņa būtu lieliska māte kādam, kurš patiešām ir slims. Taču es neesmu slima. Tā ir liela starpība," atklājusi Džipisija Rouza.

Meitene stāsta, ka bijusi tikpat apmānīta, kā visi citi. Viņa zinājusi, ka var staigāt, taču ticējusi mātei, kura teikusi, ka tas viņai nāks par sliktu. Viņa ļāvusi mātei noskūt savus matus, jo Dīdija apgalvojusi, ka tie izkritīšot tāpat.

Džipsija teikusi, ka būtu gribējusi pastāstīt par notiekošo kādam pirms Nikolasa, taču viņš bijis pirmais, kas piedāvājis viņai palīdzēt. Džipsija tāpat sacījusi, ka ir nikna uz ārstiem, kuri ignorējuši to, ka viņa ir pilnīgi vesela, taču nu priecājas, ka beidzot varēs sākt savu dzīvi.

Vara, kontrole un "kopīgais bērna un vecāka noslēpums"

"Vara... Ja bērns izliekas par invalīdu un tic, ka viņam tas ir jādara, tajā pašā laikā abus vieno kopīgs noslēpums – tas viss mātei rada pilnīgas varas apstākļus pār bērnu un viņa dzīvi.

Protams, ka tas bērnā rada spriedzi, jo tiek piedzīvotas diametrāli pretējas izjūtas un bērns rīkojās pēc tāda scenārija, kas viņa domās ir labākais variants..."